jā. tā ir. vienkārši zūd vērtība tai naudai, un parasti tas, kas tev liekas tas pamatīgākais, jau sen ir - vai arī tas nešķiet nekas vērtīgs.
tas tā, pārdomas, atceroties pēc visiem standartiem šausmīgi bagātu cilvēciņu, ar ko kopā sabiju. mīļākais veikals bija palazzo italia, kur ik reizi tikai atstāt daži K par pāris lupatiņām - jo iepirkties parastos veikalos esot pretīgi, tur esot daudz cilvēku un arī drēbes tādas, kā visiem.
brrrr.