December 26th, 2007 (08:42 pm)
Dambrete man nepatīk, jo esmu spiesta kaut, ja negribu. No šī aspekta šahs man patīk daudz vairāk.
Bet tas ir tāpēc, ka neprotu.
Šobrīd notiek dambretes spēles apgūšana.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: December 27th, 2007, 08:02 pm
|
|
Man, kā lai saka, traucē mans egoisms- kas attiecas uz citi cilvēku piespiešanu kaut manu kauliņ un pašai pēc tam paņemt vairākus, tad ir viss kārtībā, bet, kad neesmu parēķinājusi pretinieka gājienus, tad sanāk, ka man negribot tas viens jānokauj un man paņem nost vairākus kauliņus.
Dambrete vairāk ir uz matemātiku, skaitļošanu. Cik zinu, Eiropas čempions ir pat spēlējis ar meistariem ar aizsietām acīm, paturot prātā pretinieka gājienus un smalki izrēķinot savējos.
Man patīk, ka šahā neesmu spiesta kaut un tā vietā varu apdraudēt kādu citu pretinieka figūru. Man patīk, ka varu izdarīt gājienu, ko pretinieks nav gaidījis.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 06:38 pm
|
|
Skaistas bildes.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 07:06 pm
|
|
:)
Vēl jau droši vien būs kādu laiku jācīnās ar ieradumu visur likt ierasto bildi.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 07:21 pm
|
|
Ieradumam liels spēks, bet man tas vienmēr ir nedaudz savādāk - vecās lietas ļoti labprāt metu ārā (tā ir mana iecienītākā nodarbe, kārtojot mitekli). Arī šeit, nomainot bildītes, ātri aprodu.
Ja patiks, liksi pēc izjūtas.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 10:02 pm
|
|
Tā ir lieka darbība :)
Bilde var papildināt tekstu, taču tajā pašā laikā var ļoti labi sarakstīt tekstu un nemaz pārāk nedomāt vēl par bildes izvēli.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 10:07 pm
|
|
Tad atstā vienu un būs ērti. Varēsi domāt tikai par tekstu, ko rakstīsi.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 10:24 pm
|
|
Bilde nemaina tekstu, tā ir vienkārši papildus darbība :)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 10:37 pm
|
|
Ar Ziemassvētku bildēm tā nav, bet bildītes izsaka arī manu noskaņojumu. Vai arī vienkārši attieksmi...
Tāda papildus darbība, nudien! :p
Tekstu nemaina, bet tekstu var uztvert dažādi, kaut vai runājot par otra cilvēka noskaņojumu. Pēc rakstītā teksta mani nereti pārprot - cilvēkiem liekas, ka esmu dusmīga, bet tā nav. (Runa nav tikai par cibu.)
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 11:25 pm
|
|
Papildus darbība ir un paliek papildus darbība.
Arī bildes var uztvert dažādi, tieši tāpat kā tekstu. Ja pārprot, tad atliek domāt kā pilnveidot savu izteikšanās māku, lai nepārprastu. Tas ir līdzīgi kā tad, kad kaut ko stāsti un izlaid vairākas saistītas lietas, kas Tev liekas acīmredzamas, bet citiem tās neliekas acīmredzamas, kas var novest pie teiktā nesaprašanas.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 11:27 pm
|
|
Un lai Tevi nepārprastu, Tu vienmēr plaši izsakies?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 11:32 pm
|
|
Patiesībā, es pārāk nedomāju par to, ka mani kāds varētu pārprast. Drīzāk kāds varētu īsti labi to visu nesaprast. Tā nu ir izveidojies ieradums izteikties nedaudz plašāk, jo cilvēki pārāk bieži vienkārši nemēģina neko precizēt, ja vieņiem kaut kas līdz galam nav skaidrs.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 11:50 pm
|
|
Es par to nedomāju līdz brīdim, kad tā bija sanācis vairākkārt. To uzzinot vēlāk.
Katrs uztver savādāk, arī sīki un smalki izklāstot informāciju.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 11:57 pm
|
|
Es par to nedomāju līdz brīdim, kamēr sāku skatīties, ka man varbūt nemaz nav jēgas neko stāstīt, jo tāpat liela daļa to nesaprot tā, kā es to biju domājis.
Redzi, ir vēl viena lieta, cik ļoti tev ir nepieciešams, lai šī informācija tiktu uztverta tā, kā to esi domājusi tu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 12:14 am
|
|
Bet lietas, notikumi... sniegtā informācija tiek uztverta atšķirīgi, jo tas ir no tik daudz kā atkarīgs: kā cilvēks audzināts, ko pats piedzīvojis un izjutis, kādu informāciju iepriekš ieguvis, un uztverot to konkrētā veidā, kādas bijušas sekas...
Ja raksti (..)varbūt nemaz nav jēgas neko stāstīt,jo(..), tad jau paužot savas pārdomas Tu esi gaidījis, ka cilvēki reaģēs, paužot kaut ko vienu.
Un cik ļoti Tev ir nepieciešams, lai tevi uztvertu pareizi, lai Tu domātu, ka ir jēga rakstīt?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 12:41 pm
|
|
Tā tiek uztverta atšķirīgi jebkurā gadījumā. Svarīgi ir tikai šī te atšķirība starp domāto un uztverto, tāpēc vienmēr var pajautāt, lai otrs pastāsta savu viedokli par to, ko viņš ir dzirdējis, lai saprastu vai tas otrs saprot to visu vairāk vai mazāk līdzīgi.
Starp rakstīto un runāto ir neliela atšķirība, jo runājot tu redzi savus klausītājus un vari aptuveni redzēt kā viņi uztver tevis teikto. Ja redzi, ka visi tikai tēlo, ka klausās, tad varbūt nemaz nav vērts stāstīt, jo to neviens tāpat nedzird. Rakstīšana ir nedaudz savādāka, jo neredzi savus lasītājus un vispār nevari pateikt kā viņi to uztvers. Šeit svarīgi reizēm ir uzrakstīt tā, lai lasītājs gribētu to vispār uztvert un pēc tam jau būtu svarīgi, lai lasītājs to varētu uztvert pēc iespējas līdzīgāk tam, ko esi domājis to visu rakstot. Reizēm nemaz nevajag uztraukties par to, kā lasītājs to sapratīs, ja raksta mērķauditorija nemaz nav šie lasītāji.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 04:48 pm
|
|
Un Tu vienmēr savam sarunu biedram(-iem) jautā, kā viņi saprot Tevis teikto un ko viņi domā?
Jā, tā ir liela priekšrocība - redzēt sarunas biedru. Ķermeņa kustības, mīmika, intonācija. Tas daudz izsaka par cilvēka patieso attieksmi un domām, ja vien viņš nav labs aktieris.
Par sadzirdēšanu, mērķauditoriju, ja pareizi Tevi sapratu, piekrītu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 09:10 pm
|
|
Kā teici, tad sarunas biedru redzot, var ļoti daudz ko pateikt par to, kā viņš uztver teikto. Man nevajag par to pārliecināties vienmēr, bet atsevišķās reizēs, kad man liekas, ka šāda saprašana ir būtiska.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 09:37 pm
|
|
Vajadzības nav. Bet būtu interesanti.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 10:20 pm
|
|
?
Var precizēt izteikto domu?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 11:19 am
|
|
Ja nepieciešams, varu precizēt izteikto domu.
Nav vajadzības redzēt cibiņu sejas, kad šeit kaut kas tiek apspriests, pārdomāts..., bet man reizēm ir tā, ka nodomāju interesanti, kāda šobrīd viņai(-am) ir mīmika. Tas saistīts ar to, ka (esot brīvam laikam) apsēžos parkā uz soliņa (vai vasarā jūrmalā smiltīs u.tml.), un man patīk vērot cilvēkus, vecus vai jaunus. Vēroju viņu ķermeņu kustības un mīmikas. Pēc to visu bieži var nojaust, par ko attiecīgie cilvēki domā, runā. Vai trenējas ar kādu sporta veidu, uz ko norāda gaita, stāja un ķermeņa uzbūve. Bet, ne vienmēr viss kopā...
Es pieņemu, ka tagad gan saprati domu.
|
Posted by: ely (
ely) Posted at: December 26th, 2007, 10:30 pm
|
|
man atkal tieši otrādi. Bet varbūt tāpēc, ka šahu īsti neprotu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 27th, 2007, 07:50 pm
|
|
Jāsaka, ka pārbīdīt figūras protu. Protu dažus gājienus. :D
Negaidīti sanākuši pat viltīgi manevri, bet tas jau nejauši...
Šahā, ja tā var izteikties, jūtos drošāk. Labāk jūtu laukumu, pretinieku un sevi. Bet tā var būt arī tikai manā apziņā radīta šķietamība.
|
Posted by: ely (
ely) Posted at: December 28th, 2007, 08:16 pm
|
|
vajadzēs laikam atkal uzspēlēt. Padarbināt pelēkās šūniņas un atsaukt atmiņā.
vai izvilkt citas krietnu laiku neaiztiktās spēles- cirku, domino, muciņas :D
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 10:13 pm
|
|
Brālis samusināja uz dambreti. :D
Cirku un rič-rač, un domino esmu jau tik daudz spēlējusi. Māšeles iecienītākās spēles...
|
Posted by: ely (
ely) Posted at: December 28th, 2007, 11:17 pm
|
|
un kādi rezultāti? :)
ar mani ģimenē neviens nespēlē- tad nevienam nav laika, tad vienkārši negrib. Nu ja, es jau tā jaunākā, kurai vēl iekšā tas bērns nav norimis un grib vēl izpausties. :D
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 11:24 pm
|
|
Protams, ka viņš mani uzvarēja visās spēlēs. Viņš jau satrenējies ar Eiropas čempionu. :D
Ģimenē ar vecākiem un vecvecākiem uzlaižam zoles mačus. :) Man ļoti patīk. Ar mazo māšeli paspēju uzspēlēt jau minētās spēles, bet ar draugiem vai nu ALIAS, vai citas spēles. Nejūtos ne veca, ne jauna. Spēlēties jebkurā gadījumā ir interesanti - kaut vai ar dzīvi...
|
Posted by: ely (
ely) Posted at: December 29th, 2007, 03:51 pm
|
|
oho, tad jau nav cerību pārspēt :D
spēlēties man riktīgi patīk, bet ar dzīvi..hmm, nu nez. Vienu brīdi pārāk ar to aizrāvos, palika bail.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 04:50 pm
|
|
Nepārspēšu, bet patrenēties der... :)
Es šobrīd spēlējos ar savējo, bet , man liekas, ne pēc spēles noteikumiem...
|
Posted by: ely (
ely) Posted at: December 29th, 2007, 06:22 pm
|
|
noteikumi jau tāpēc esot, lai būtu ko pārkāpt.
un vienmēr jau var izlikties, ka noteikumus nezina.
bet ar tām spēlēm tā uzmanīgi. ātri var aizrauties
Dambrete iespējamo gājienu ziņā stipri atpaliek no šaha.
Man arī kaut kā tā dambrete ne visai iet pie sirds, bet tas, manuprāt, ir saistīts ar pašas spēles piegājienu. Šahā tu taisi savas kombinācijas un pārāk vari neuztraukties ko taisa pretinieks, jo viņš tās īsti nevarēs koriģēt. Bet dambretē tā pieeja ir nedaudz savādāka. Vienmēr ir jādomā, ko pretinieks Tev varētu iedot nokaut, lai pēc tam Tev varētu nokaut vietā vairāk. Manuprāt, dambretes filazofija vairāk balstās uz to, ka vajag skatīties, kur pretinieks Tevi var piespiest iet(kaut) un kā Tu vari piespiest pretinieku veikt viņam neizdevīgus gājienus.