December 26th, 2007 (08:42 pm)
Dambrete man nepatīk, jo esmu spiesta kaut, ja negribu. No šī aspekta šahs man patīk daudz vairāk.
Bet tas ir tāpēc, ka neprotu.
Šobrīd notiek dambretes spēles apgūšana.
Comments
|
Posted by: Martins (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} mat) Posted at: December 29th, 2007, 12:41 pm
|
|
Tā tiek uztverta atšķirīgi jebkurā gadījumā. Svarīgi ir tikai šī te atšķirība starp domāto un uztverto, tāpēc vienmēr var pajautāt, lai otrs pastāsta savu viedokli par to, ko viņš ir dzirdējis, lai saprastu vai tas otrs saprot to visu vairāk vai mazāk līdzīgi.
Starp rakstīto un runāto ir neliela atšķirība, jo runājot tu redzi savus klausītājus un vari aptuveni redzēt kā viņi uztver tevis teikto. Ja redzi, ka visi tikai tēlo, ka klausās, tad varbūt nemaz nav vērts stāstīt, jo to neviens tāpat nedzird. Rakstīšana ir nedaudz savādāka, jo neredzi savus lasītājus un vispār nevari pateikt kā viņi to uztvers. Šeit svarīgi reizēm ir uzrakstīt tā, lai lasītājs gribētu to vispār uztvert un pēc tam jau būtu svarīgi, lai lasītājs to varētu uztvert pēc iespējas līdzīgāk tam, ko esi domājis to visu rakstot. Reizēm nemaz nevajag uztraukties par to, kā lasītājs to sapratīs, ja raksta mērķauditorija nemaz nav šie lasītāji.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 04:48 pm
|
|
Un Tu vienmēr savam sarunu biedram(-iem) jautā, kā viņi saprot Tevis teikto un ko viņi domā?
Jā, tā ir liela priekšrocība - redzēt sarunas biedru. Ķermeņa kustības, mīmika, intonācija. Tas daudz izsaka par cilvēka patieso attieksmi un domām, ja vien viņš nav labs aktieris.
Par sadzirdēšanu, mērķauditoriju, ja pareizi Tevi sapratu, piekrītu.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 09:10 pm
|
|
Kā teici, tad sarunas biedru redzot, var ļoti daudz ko pateikt par to, kā viņš uztver teikto. Man nevajag par to pārliecināties vienmēr, bet atsevišķās reizēs, kad man liekas, ka šāda saprašana ir būtiska.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 09:37 pm
|
|
Vajadzības nav. Bet būtu interesanti.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 10:20 pm
|
|
?
Var precizēt izteikto domu?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 11:19 am
|
|
Ja nepieciešams, varu precizēt izteikto domu.
Nav vajadzības redzēt cibiņu sejas, kad šeit kaut kas tiek apspriests, pārdomāts..., bet man reizēm ir tā, ka nodomāju interesanti, kāda šobrīd viņai(-am) ir mīmika. Tas saistīts ar to, ka (esot brīvam laikam) apsēžos parkā uz soliņa (vai vasarā jūrmalā smiltīs u.tml.), un man patīk vērot cilvēkus, vecus vai jaunus. Vēroju viņu ķermeņu kustības un mīmikas. Pēc to visu bieži var nojaust, par ko attiecīgie cilvēki domā, runā. Vai trenējas ar kādu sporta veidu, uz ko norāda gaita, stāja un ķermeņa uzbūve. Bet, ne vienmēr viss kopā...
Es pieņemu, ka tagad gan saprati domu.
Bet lietas, notikumi... sniegtā informācija tiek uztverta atšķirīgi, jo tas ir no tik daudz kā atkarīgs: kā cilvēks audzināts, ko pats piedzīvojis un izjutis, kādu informāciju iepriekš ieguvis, un uztverot to konkrētā veidā, kādas bijušas sekas...
Ja raksti (..)varbūt nemaz nav jēgas neko stāstīt,jo(..), tad jau paužot savas pārdomas Tu esi gaidījis, ka cilvēki reaģēs, paužot kaut ko vienu.
Un cik ļoti Tev ir nepieciešams, lai tevi uztvertu pareizi, lai Tu domātu, ka ir jēga rakstīt?