December 21st, 2007 (03:10 am)
Pienācis brīdis, kad nezinu, ko patiešām vēlos.
Comments
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 10:31 pm
|
|
Tad jau Tev derēs pirktās piparkūkas Vecgada vakaram...
Man gan labāk patīk mājās ceptas. Bet gaumes atšķiras un kritēriji arī.
Ai, cik tas jautājums ir nejauks! [Nokaunos]. Es saprotu, ka spītēju sev, bet, apzinoties visas sekas, ka var nepielaist pie eksāmena u.tml., man nav motivācijas. Arī topošais bakalaura darbs ir pamests novārtā. Nu, redzi, labāk nemaz nebūtu prasījis.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 11:16 pm
|
|
Redz, nedaudz jau es sacepu tā, ka vecgada vakarā iespējams vēl būs arī kāda paša cepta piparkūka. Man arī patīk mājās ceptas piparkūkas :)
Tas jautājums ir nosacīti nejauks. Vienbrīd izklausījies ļoti apņēmīgi un motivēti to darbu arī laicīgi nodot. Tagad jau tā vairāk neizklausies. Man arī nav pārāk lielas motivācija darīt atsevišķas formālas mācību lietas, bet nekas cits neatliek, jo tā vien tāda birokrātiska sistēma arī vien ir. Arī formalitātes ir jāmācās nokārtot. Redzi, tagad es zinu, ka atkal esi palaidusies un visa papildus termiņa prasīšana tāds īslaicīgs motivācijas uzplūds vien bija. Vai nu Tu vēlies uzrakstīt to darbu un mērķtiecīgi(katram savs mērķtiecības jēdziens un piegājiens) to centies arī izdarīt. Cits jautājums ir tad, kad nezini vai Tev maz to vajag un tikai apkārtējie stāsta, ka Tev tas ir nepieciešams. Trennē personību un lēnām, katru dienu sēdi pie tā darba un raksti. Kaut vai neko nevari saņemties uzrakstīt, bet tik un tā sēdi un saki, ka Tev vajag rakstīt.
P.s. Teici, ka jāveic daudz un dažādas rēķināšanas, bet vai tās visas kaut kā nevar sarakstīt Exelī, ja ir viena formula, kas jāpielieto vairākiem lielumiem?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 28th, 2007, 11:40 pm
|
|
Tas bija nejauks jautājums. Sirdsapziņa tirda pirms gulētiešanas, bet tik grūti saņemties. Vajag. Es to gribu sev. Man tik ļoti patīk tas, ko studēju. Ar prātu saprotu, ka gribu apgūt sev, ne papīram, bet pie darba ķeršanās prāts vairs nevalda. Slinkums. Nu, tu jau man liki nokaunēties, rīt (ar šībrīža apņēmību) noteikti ķeršos klāt. Es tikai nevaru ciest rutīnu. Mācīšanās (kaut viss patiešām patīk un interesē), atkal lekcijas, treniņi, mācīšanās... Vienu brīdi tas vienkārši izveda, par nelaimi, pirms sesijas. Excelī arī būs nepieciešams veikt aprēķinus, bet tur tik un tā, no tiem iegūtajiem aprēķiniem diagrammas jāzīmē uz milimetru papīru (Excel grafiki neder).
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 28th, 2007, 11:53 pm
|
|
Redzi, reizēm ir vajadzīgi nejauki jautājumi. Tagad tevi vairāk tirdīs sirdzapziņa, naktīs nevarēsi gulēt un radīsies motivācija to visu pabeigt, lai beidzot var sapņot jaukus sapņus ;)
Man arī ir slinkums, bet tajā pašā laikā slinkums palīdz izdomāt dažādus risinājumus, kā piepūlēties mazāk, taču izpildīt nepieciešamās prasības. Šodien jau ar kolēģi pārrunājām jautājumu par MD, kur var uztaisīt kaut ko kreisu, kas strādās un izvadīs visu prasīto. Un NEVIENS pārāk par to neaizrādīs, ka tas ir kaut kas kreiss un ka tā tomēr nevajadzētu rakstīt.
Mani tas šajā semestrī jau ir izvedis vairākkārt. Galvenokārt tāpēc, ka netiek mācīts nekas pārāk jauns un nezināms, netiek nekādi motivēti studenti censties to visu izdarīt pēc iespējas labāk. Varētu teikt tā, ka mani nosacīti izveda tas, ka no no tās otras puses mācību procesā ir ļoti minimāls inputs.
Reizēm tieši sliktie periodi parāda to, cik labi mēs patiešām esam.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 12:06 am
|
|
Jau iepriekš ir daļēji gulētas nakti, bet... Nudien nesaprotu, kas man lēcies.
Bet es priecājos, ka Tev apņēmības netrūkst. Tas ir diezgan iedvesmojoši - redzi, ka cits cilvēks cīnās, lai tur vai kas, un tad jau gribas pašam ai, ko es te slaistos, es taču arī varu izdarīt laikā, nodot perfektus darbus... Es nespēju uzrakstīt slikti vai vietām pavirši. Kad pieķeros, tad pavisam nopietni un cik vien precīzi var.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 12:31 pm
|
|
Tikai viena maza problēma, raksti nopietni un precīzi, bet tikai tad, kad pieķeries :)
Tagad atliek vien pašai izdomāt, kā biežāk pieķerties lietām, lai tās arī tiktu izdarītas.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 01:23 pm
|
|
Šodien, kad bija nolemts visu dienu veltīt kursa darbam, plāni mainās. Pēc vakardienas balles es šodien esmu šoferis...
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 01:27 pm
|
|
Plānus reizēm vajag mācīties nemainīt...
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 04:55 pm
|
|
Dzīve piespiež. Es, protams, varēju nevest māšeli uz slidošanu, bet viņa, mazs cilvēciņš, taču neaiznesīs lielos maisus ar slidām un tērpu, un... Un suņi arī bija jābrauc sabarot. Ja saimnieks nedod ēst, tad suns saimniekam nebūs uzticīgs. Vai es kļūdos?
Toties viss vakars tiks atvēlēts darbam, kurš bija plānots iesākt agrāk.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 09:06 pm
|
|
Dzīve var spiest, bet tieši tāpat var mēģināt spiest dzīvi.
Ja saimnieks nedod laicīgi ēst, tad suns būs izsalcis un saņemot nākamo maltīti varētu būt dubultpriecīgs, jo beidzot būs ticis pie ēdamā.
Pieņemt lēmumu nevest māšeli uz slidošanu noteikti būtu bijis ļoti grūti, bet reizēm ir jāpieņem arī nepatīkami lēmumi. Ja tas tev netraucēs pabeigt darbu laicīgi, tad tas ir tikai pozitīvi, kad palīdzēji māšelei. Bet ja šādi papildus darbi, it kā niecīgi, salasās daudz, tad tas var apgrūtināt darba pabeigšanu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 29th, 2007, 09:43 pm
|
|
Ja ļaujas darbiem, kad tie pārmāc, kā Tu bieži izsakies, prioritātes, tad tas ir traucējoši.
Mani tas neapgrūtināja. Kaut laiku tas paņēma.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 29th, 2007, 10:29 pm
|
|
Es noteikti nešaubos, ka tas Tevi neapgrūtināja.
Manuprāt, lai rakstot šādus darbus ir nepieciešams atrast savu ritmu, tad darba rakstīšana arī notiek tam atbilstoši. Svarīgi ir šī ritma atrašana un saglabāšana. Kā teici par savām sacensībām, ka pārliekot starta kārtību, bija grūti startēt. Tika izjaukts ritms un tas apgrūtināja šo startēšanu, līdzīgi ir arī ar rakstīšanu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 11:45 am
|
|
Pirmais teikums izklausās sarkastisks.
Galvenais bija pieķerties. Un, jā, šobrīd būtiski uzturēt ritmu.
Par sacensībām, jau teicu, ka tas nebija sportista cienīgi. Tas neder par attaisnojumu sliktai startēšanai. Atī tagad. Atradu vai neatradu savu ritmu, bet darbam jābūt pabeigtam.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 01:02 pm
|
|
Tas nebūt nav sarkastiks. Kā nēkā māšelei nedaudz izpalīdzēt jau var gandrīz vienmēr un tam nevajadzētu pārāk apgrūtināt.
Galvenā doma ir par to, ka reizēm vajag pieņemt sarežģītus lēmumus, lai noturētu vajadzīgo ritmu. Ja papildus lietas, ko dari, netraucē ritmam, tad nav nekādu problēmu tās darīt.
Kā teici - "...darbam jābūt pabeigtam" ir tipiski goal oriented, vienīgi jautājums ir par to, cik svarīgi ir sasniegt šo mērķi un kādi lēmumi jāpieņem, lai to patiešām sasniegtu.
Manuprāt, tas nav tik kritiski kā saki, ka nebija sportiski cienīgi. Reizēm ritmu iedragā dažādi ar mums nesaistīti apstākļi un tikai iekšējā psiholoģiskā sagatavotība var ļaut šo ritmu saglabāt. Tās ir vienkārši nepilnības, kuras var mēģināt novērst.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 04:57 pm
|
|
Protams, neapgrūtinās.
Vissarežģītākais šajā reizē ir slinkums un apnikums.
Tur jau tā lieta. Man kaut aiz spītības vajadzēja startēt atbilstoši tam, kā mēs bijām gatavojušās. Lieki teikt, ka sapratu - pār sevi vairs nevaldu, kā nākas.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 05:59 pm
|
|
Ja jau saki, ka jābūt gatavam, tad jau nekas cits neatliek kā sataisīt ;)
Ja jau šīs ir sarežģītākās lietas, tad atliek vien uzveikt pašai sevi, lai to darbu sarakstītu papildus termiņā.
P.s. Perfektums nav slikta lieta, bet reizēm tiekšanās pēc kaut kā ļoti laba var atstāt ar tukšām rokām. Mācies novērtēt savus spēkus, lai varētu saprast, kad būs reāli un kad nebūs reāli sasniegt ļoti labu rezultātu.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 06:20 pm
|
|
Mani šībrīža secinājumi:
1) Tev patīk citus mācīt;
2) Tu atkārtojies;
3) Tev patīk atgādināt citiem par lietām, kas viņiem darāmas.
Pēc labākā tiekties nekad nav slikti, ja vien labākais arī ir labākais.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 06:47 pm
|
|
1)Es to nekad neuztveru kā mācīšanu un cenšos to pārāk neuzspiest, tāpēc tie ir vienkārši ieteikumi. Gribi ņem vērā, negribi neņem.
2)Mēs visi agri vai vēlu kaut ko atkārtojam, reizēm ar nodomu kaut ko uzsverot, reizēm aiz aizmāršības.
3)Šis te ir ļoti vispārināts secinājums.
4)Moš es vienkārši gribu palīdzēt vismaz vienam cilvēkam pabeigt rakstīt kursa darbu?
Tiekties vienmēr vajag pēc labākā, tam es pilnīgi piekrītu. Bet vajag paturēt prātā arī mērķi. Piemēram, ir tāda augslēkšanas sacensība, kur var lēkt 10 reizes un katru reizi var izvēlēties patvaļīgu augstumu, protams, var tiekties pēc labākā un sākt ar augstumu, kas ir personiskais rekords, bet ko darīt tad, kad neesi pārlekusi tam pāri 8 vai 9 reizes no atvēlētajām 10 reizēm? Ticēt sev un izmantot arī pēdējās reizes, lai mēģinātu tam pārlekt, bet neveiksmes gadījumā paliktu kā absolūta zaudētāja vai tomēr izmantot iespēju un lēkt nedaudz pieticīgāku rezultātu?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 07:17 pm
|
|
Ja aizvainoju, atvainojos. Mana kļūda ir nepareizi izvēlēts vārds: mācīšana, lietojot ieteikumu vietā. Par atkārtošanos minēju tikai tamdēļ, ka es jau sāku n-tās reizes pārdomāt, kas man ir mērķi, prioritātes, ko vēl biežāk mini... Tie vārdi pagājušo nakti griezās riņķī galvā. Un vēlme palīdzēt citiem nepavisam nav nosodāma.
Tevis minētajā situācijā - sacensībās - vissvarīgāk ir uzvarēt. To panāktu uzstādot latiņu uz augstumu, kas ir pietiekami augsts un kuram sportists ir pietiekami satrenējies, lai pārvarētu visas desmit reizes.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 07:34 pm
|
|
Tie pat nebija apvainojumi, lai varētu aizvainot :)
Teorētiski lietas nevar izdarīt tikai tad, ja tā paveikšanai teorētiski vajag 30h, bet līdz deadlinam ir palikušas tikai 29h. Tad to pat teorētiski nevar izdarīt. Visos citos gadījumos to teorētiski var izdarīt un atruna, ka es to nevaru izdarīt nozīmē tikai to, ka, piemēram, no atlikušajām 50h līdz termiņa beigām, 20h tiks atvēlētas gulēšanai, 10h atpūtai un tikai 20h ir paradzēts atvēlēt darbam. Teorētiski to varētu paspēt, ja samazinātu gulēšanas un atpūtas laiku, bet ne vienmēr to ir tik vienkārši izdarīt.
Labi, situāciju var nedaudz vēl vairāk specificēt, lai tas atbilstu piemēram. Tad, ir pieļaujami 10 lēcieni. Tu zini tikai savus rezultātus un nezini kā ir lekušas konkurentes. Vienādu augstumu gadījumā augstākā vietā ir tā dalībniece, kas to ir pārvarējusi ātrāk. Pieliksim vēl papildus punktu, ka augstumu katrā nākamajā lecienā var atstāt tādu pašu vai samazināt, kas nozīmē, ka pirmais veiksmīgais lēciens ir arī pēdējais.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 07:49 pm
|
|
Kā ir domāts piemērs par paspēšanu teorētiski un praktiski?
Un kam man augstlēkšanas piemērs, ka pirmais shut ir jau bijis, kas pēc Tevis dotā apraksta un veidotā nolikuma ir arī mans zaudējums?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 08:01 pm
|
|
Laiks mums ir 24 stundas dienā un svarīgi ir tikai tas kā un kam mēs to iedalām. Teorētiski to darbu droši vien vēl vari paspēt nodot laikā. Praktiski tas ir atkarīgs no Tevis vai vēlies tam atrast šīs teorētiski nepieciešamās stundas, lai to arī izdarītu.
Izlasi aprakstu vēlreiz. Tur ir minēts, ka augstāk vairs nevar uzlēkt pēc pirmā veiksmīgā leciena. Savā pirmajā mēģinājumā, Tu mēģināji pārlekt sevis uzstādīto augsto latiņu, bet tas dažādu apstākļu dēļ nenotika. Tagad Tev ir dots vēl otrais mēģinājums šajā sezonā to izdarīt. Tu vari atstāt latiņu tikpat augstu, to nepārlekt un piedalīties šajās sacensībās atkal nākamsezon vai arī nolaist latiņu nedaudz zemāk un mēģināt sasniegt sev pieņemamu rezultātu šosezon.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 08:08 pm
|
|
Laiks vēl ir gan teorētiski, gan praktiski.
Latiņu zemāk nelikšu!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 08:35 pm
|
|
Ja esi tik pārliecināta, tad varbūt taisam challange?
Es saku, ka nepārleksi. Ja to patiešām neizdari, tad varu Tev bāzt sejā to, ka uzstādi sev neadekvāti augstus mērķus, kurus pat pagarinātā termiņā nespēj paveikt.
Varam arī mēģināt vienoties par to, kas notiek tad, ja Tu tiešām spēj pārlekt šo latiņu šajā sezonā.
?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 08:40 pm
|
|
Izaicinājums pieņemts. Tu taču labi apzinies, ka šis būs papildus stimuls. Labi, neizdarīšanas gadījumā varēsi to bāzt ģīmi. Bet kāds man citādi labums no šī izaicinājuma pieņemšanas, ja neskaita, ka izdarīšu laikā un perfekti?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 08:59 pm
|
|
Es noteikti varētu kaut ko piedāvāt, piemēram, uzsaukt pusdienas, vai ko tamlīdzīgu, saprāta robežās.
Esmu gatavs uzklausīt, ko Tu vēlies iegūt no šī izaicinājuma.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 09:15 pm
|
|
Nesalīdzināmas lietas: kad vien vēlētos, Tu varētu atgādināt par maniem pārāk augsti uzstādītajiem mērķiem, un pusdienas.
Nevaru iedomāties, kas būtu adekvāts un ko es vēlētos gadījumā, ja man būs taisnība.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 09:32 pm
|
|
Nesalīdzināmas lietas vienmēr var kaut kā papildināt, lai tās kļūtu kaut nedaudz salīdzināmākas.
Piemēram, es saņemtu pusdienas un vēl varētu atgādināt, nevis par pārāk augstiem mērķiem, bet par to, ka nespēji samazināt savu mērķus arī situācijā, kad kļuva kritiski izpildīt augstos mērķus. Pretī arī varētu likt pusdienas un apliecinājumu, ka cienu Tavu personību par apņēbību un varēšanu arī saņemties un patiešām sasniegt savus augstos mērķus.
Arī bez izaicinājuma es mierīgi par to Tev varētu laiku pa laikam atgādināt, bet lai būtu vienlīdzīgāk, es Tevi piedāvāju vienādot svarus uzvaras un zaudējuma gadījumiem.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 09:50 pm
|
|
Labi. Neizdarīšanas gadījumā es maksāju pusdienas un Tu varēsi atgādināt, ka nespēju sasniegt kritiskā situācijā pārāk augsti uzstādītu mērķi. Ja izdarīšu, pusdienas uzsauc Tu un man pienāksies respekts. Bet kā es to varēšu pierādīt, ka patiešām izdarīju laikā un ar attiecīgo kvalitāti?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 10:08 pm
|
|
Pirmkārt, jau tas ir katra cilvēka paša goda prāts. Vai pusdienu un respekta dēļ iesi baigi melot?
Laicīga iesniegšana nozīmē to, ka kāds to saņems un novērtēs. Diez vai izdarot šo darbu ne augstākajā kvalitātē būs labs vērtējums. Vērtējumu vienmēr var kaut vai nobildēt. Arī darbam var iegūt elektronisku kopiju. Droši vien galvenokārt paļaušos uz tavu goda prātu, bet zaudējuma gadījumā varētu arī paprasīt kādu nelielu pierādījumu.
Kad ir pēdējais termiņš, lai darbu iesniegtu? (Lai es zinu, kad sākt precizēt galīgo rezultātu)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 10:20 pm
|
|
Nē, es nemelošu. Jautājums, vai Tu neapšaubīsi manis teikto, kas būs apstiprinājums manām saņemšanās spējām?
Jānodod līdz 8.janvāra (2008.g.) plkst.18:00.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 10:36 pm
|
|
Ar mazu varbūtību varu arī apšaubīt. Zaudēt nekad nav patīkami ;)
Vienmēr vajag nedaudz paturēt prātā iespējas, kā varētu apstiprināt sevis teikto. Pierādīt savā ziņā nozīmē pārliecināt, tā ka pabeidzot darbu varēsi arī padomāt kā pārliecīnāt, ja es negribēšu pārāk piekrist. Nepabeidzot darbu, Tev nebūs jāmēģina pārliecināt, ka to neesi izdarījusi.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 10:46 pm
|
|
:D Protams, ka darba nepabeigšanas gadījumā, Tev nebūs šaubu par to, ko saku.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 11:06 pm
|
|
Tieši tāpēc par pārliecināšanu varēsi domāt tikai tad, kad darbs būs pabeigts. Līdz tam šāda diskusija tikai palēnina Tava mērķa sasniegšanu.
Veiksmi!
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 30th, 2007, 11:07 pm
|
|
Tas paliek pilnīgi manā ziņā, kad un kā es tiekšos pēc sava mērķa.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 30th, 2007, 11:38 pm
|
|
Nevajag teikt, ka pilnīgi, jo vienmēr ir ietekmējoši ārējie faktori :)
Es taču pēķšņi varu izdomāt kaut kādus veidus, kā es varētu mēģināt tikt pie brīvpusdienām ;)
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 31st, 2007, 12:39 pm
|
|
Kā jau tika noskaidrots, ja ir gribēšana, tos apstākļus var pārvarēt.
Mhm. Nesanāks Tev! Vai varbūt man tomēr jāuzmanās?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 31st, 2007, 01:08 pm
|
|
Ar gribēšanu vien ārējos fakorus reizēm arī nevar pārvarēt, jo ir nepieciešama arī pieredze, lai to izdarītu.
Ja mēs paaugstinātu likmes, tad iespējams arī būtu jāuzmanās ;)
Bet varbūt man nemaz nevajadzēs censties, lai uzvarētu?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 31st, 2007, 03:49 pm
|
|
Tev vispār nekas nav jādara. Tikai jāgaida, kāds būs rezultāts. Un kā gan Tu spēj ietekmēt manu nodošanos darbam?
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 31st, 2007, 04:37 pm
|
|
Cilvēkus var motivēt un demoralizēt. Veidi kā izdarīt vienu vai otru lietu ir ļoti daudz un dažādi.
Ļoti bieži pat it kā sēžot mālā un nepiedaloties var ietekmēt spēles rezultātu. Piemēram, sportā līdzjutēji arī nosacīti var ieteikmēt rezultātu, kaut gan viņi sēž un vienkārši to gaida.
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: December 31st, 2007, 04:55 pm
|
|
Aha. Un notiks manis demoralizēšana?! Nē. Gaidi rezultātu.
Laimīgu un panākumiem bagātu Jauno 2008. gadu!
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: December 31st, 2007, 05:20 pm
|
|
Nu es vienkārši minēju, ka šādas lietas vienmēr ir iespējamas.
Tev ar Laimīgu un veiksmīgu Jauno žurkas gadu!
Pamēģināju pacept un sapratu, ka šobrīd tas nav priekš manis. Mīkla bija lieliska, kas arī radīja problēmas, jo izrullējot plānas piparkūs nav pārāk viegli un pēc tam vēl tas pārvietot tālāk.
Nez, arī veikala piparkūkas ir gana garšīgas.
Kā sokas ar darba rakstīšanu?