Nesalīdzināmas lietas vienmēr var kaut kā papildināt, lai tās kļūtu kaut nedaudz salīdzināmākas.

Piemēram, es saņemtu pusdienas un vēl varētu atgādināt, nevis par pārāk augstiem mērķiem, bet par to, ka nespēji samazināt savu mērķus arī situācijā, kad kļuva kritiski izpildīt augstos mērķus. Pretī arī varētu likt pusdienas un apliecinājumu, ka cienu Tavu personību par apņēbību un varēšanu arī saņemties un patiešām sasniegt savus augstos mērķus.

Arī bez izaicinājuma es mierīgi par to Tev varētu laiku pa laikam atgādināt, bet lai būtu vienlīdzīgāk, es Tevi piedāvāju vienādot svarus uzvaras un zaudējuma gadījumiem.