Kāpēc Liktenim tā jāspīdzina mani, ka turpmākās 4 dienas, šo ieskaitot, mēs būsim blakus viens otram?! Tik tuvu, ka atkal sajūtu Viņa smaržas, ādu pēc skūšanās, atpazīstu Viņa soļus un moča rūkoņu. Tas taču tik ļoti dzeļ.
|
Posted by: bērnības cadeau (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cadeau) Posted at: June 24th, 2008, 06:05 pm
|
|
Ar laiku ir kā ir, šodien jāsagatavo prezentācija un ceturtdien ir darba aizstāvēšana. Nespēju ne gulēt, ne ēst gribas, ne spēju koncentrēties prezentācijas sagatavošanai.
Ir bijis draņķīgi, bet šoreiz es vienkārši nespēju sevi savākt. Šoreiz ir tā, it kā būtu no laivas izmesta, krasts knapi saskatāms un peldēt vairs neprotu.
Drebu, no aukstuma, kuru nezinu, kas rada. Tējas vairs nesilda un nenomierina.
|
Posted by: Martins (
mat) Posted at: June 24th, 2008, 06:14 pm
|
|
Cilvēka spēku rādā ne jau tikai virsotnes, bet arī bedres.
Es saprotu, ka nevar tā vienkārši pateikt - koncentrējies savai prezentācijai un nedomā par neko citu. Taču, ja mērķis ir pabeigt, tad ir tikai viens variants - uztaisīt prezentāciju. Nododoties darbam ir iespējams citas lietas - darbs ir, tāpēc atliek tikai nodoties tam :)
|
Posted by: Demongirl (
demongirl) Posted at: June 24th, 2008, 06:23 pm
|
|
Vispār tas ir pat labi, ka Tev ir, ko darīt un kas ir obligāti jādara. Darbs ļauj kaut nedaudz savākties un aizmirsties. Līdzīgās situācijās es visu savu sarūgtinājumu, vilšanos, sāpes un skumjas cenšos ielikt tieši tajā, kas jāpadara. Sava veida sublimācija.
Es ticu, ka Tu tiksi galā!
|
Posted by: sajūtu cilvēks (
vacatio) Posted at: June 24th, 2008, 06:27 pm
|
|
pasaki kā t\as varbūt? izsķirties, bet būt blakus?
|
Posted by: bērnības cadeau (
cadeau) Posted at: June 24th, 2008, 06:52 pm
|
|
Pirmo reizi mūžā izšķiros un pēc tam nākas gulēt blakus tam cilvēkam vienā gultā.
Pirmo reizi pie sevis nevaru justies kā pie sevis, jo viņš dzīvo tajā pašā stāvā, tajā pašā mājas pusē. Tuvu. Tik tuvu, ka viņam aizejot, jūtu smaržas, ko kopā pirkām.
Zinu, kā tas ir. Turies! Vienīgais, kas tev var palīdzēt, kā Tu pati labi zini, ir laiks... pamazām viss pāries.