June 24th, 2008 (03:39 pm)
Kāpēc Liktenim tā jāspīdzina mani, ka turpmākās 4 dienas, šo ieskaitot, mēs būsim blakus viens otram?! Tik tuvu, ka atkal sajūtu Viņa smaržas, ādu pēc skūšanās, atpazīstu Viņa soļus un moča rūkoņu. Tas taču tik ļoti dzeļ.




Vispār tas ir pat labi, ka Tev ir, ko darīt un kas ir obligāti jādara. Darbs ļauj kaut nedaudz savākties un aizmirsties. Līdzīgās situācijās es visu savu sarūgtinājumu, vilšanos, sāpes un skumjas cenšos ielikt tieši tajā, kas jāpadara. Sava veida sublimācija.
Es ticu, ka Tu tiksi galā!