arvien mazāk manis ir priekštatu gramatikā un pārpratumu vokābuļos, gluži kā šodien būtu apguvusi netapt par upuri piepaceļot savu laiku tam visam pāri kā proleteriāts uzduļķotu sociumu
jūtība kļuvusi tik daudzprasīga, ja netiek līdz serdei, neatmaigst - izšķīst, ieraususies sevī kā dzēstajos kaļķos
tur ārā viss stingst un tikko siltumā uzplaucētais zaļais tik skumīgi ziemīgs, jau atkal, jau atkal, es mīlestību, mīlētmīlu, mīlu, mīlu