fraktālī
uz Tavas plaukstas - spārna pasaules hieroglifs
dzer mani visu un turi kā pudeles kaklu salnainās lūpās
pamatu pamatā ir pats pamats
tavs masts - akmenscirvis grimstošā sāpju punktā
es burāšu dienu un nakti
rokās tetovēšu svešas kaisles
un trīsošu virpuļleļļu sārmainos matus
pārstādīšu sirdis atkritumu kastēm
aiz tūkstoš zemapziņas jūdzēm no tālā putnu ceļa
ak, stūrman
vai kuģis gtimst ?
kārtis krāsmatās
sēras nu sērs
un kveld rūsainā liesma
tik tuvu man cauri
es nāku no uguns
meklēju dimanta kanti un ceļu,
kas maksā neko
vienīgi visu, kas ir