būtiski ir savas piederības nevis pārcilāt no vienas atrašanās uz nākamo, bet gan, nezaudējot pamestību, kā uz ešafota, tā vienkārši pacēlājā no dienas uz nākamo, radīt tādu dzīves preci, kas neizsauc nedz pašas izsmieklu, nedz līdzjūtību, jo labāk, ja šādas apliecināšanās neizraisa tādas pārvērtības, kas nomētā ar žultsakmeņiem vai liek pašapaziņai sildīties venēcijas zīdā, ziniet, tādu kā antibakteriālu Ag piešprici ( spīdumu smalkumos ) it visā, lai necilākais nomestu noskretušo vizlu un atslāņotos, kļūdams nesasaistīts, tādēļ, tik bīstami starojošs un brīvs