manuprāt cilvēka viedoklis ir tāds, kam viņš pats tic
tā kā katrs ir atšķirīgs, domāju, ka nevar būt absolūti vienādu viedokļu
tas var būt lielā mērā līdzīgs kādā grāmatā jau izklāstītam, bet tikai tāpēc, ka izlasītais vienīgi apstiprina un definē to, ko viņš juta un domāja patiesu esam jau agrāk. Būtu jānotiek kādai sintēzei starp paša jau esošajiem uzskatiem un iegūto informāciju, kuru viņš uzskata par ticamu
jo ja viņa uzskati jau agrāk nebūtu radniecīgi, būdams patiess viņš nez vai spētu pieņemt atšķirīgas domas un tās atzīt par iespējamo patiesību

tātad - ja es ticu izlasītajam, es to pieņemu, un caur mani(jebkuru) kā filtru tas iegūst noteiktu nokrāsu, niansējas
ja tā ir jauna informācija, tad cilvēks pieņem to kā iespējamu, bet caur pieredzi un laiku tā tiek pārbaudīta. Viņš savu viedokli šai sev pašam jaunājā jomā neuzspiež citiem, jo tajā nav nekā no viņa, viņš nevar zināt tā patiesumu.

Nu, tā tas manā skatījumā būtu ar patiesu cilvēku, kurš cenšas nemelot sev un citiem

manas domas :)