*
Intars rādžiņā dziedāja "Laba slava sniedziņam", bet es teicu "apčī" un saraucu degunu, jo atminējos cik miljonsreižu siltāk bija dzirdēt to dziesm tajā vasaras dienā, kad Rīgā bija Ritmi, tautumeitas pārvietojās pa ielām mazos grupējumos un man gadījās lielā džeza diena ar trim koncertiem, no kuriem pēdējais bij Avishai Cohen Trio (un tas ir viens no tiem brīnumstāstiem par to, kā tu sēdi un ēdi saldējumu uz Kongresnama trepītēm, kavējot laiku žurnālistiskajai draudzenei, un TE PĒKŠĶI klātu pienāk māsa H un rāda, ka pirms piecām minūtēm tikusi pie divām brīvbiļetēm uz šo te koncertu.. un tad žurnālistiskā draudzene tevi ņem uz aizvelk uz pašu pirmo rindu.. vienkārši tā. tā vienkārši!) un neatliek nekā cita, kā citēt kādu zvēru un sacīt, ka "brīnumi ir neizbēgami"
bet tagad strīpainu šalli ap kaklu un aidā sildīties pie krāsniņas!