darbaļaužu trauma jeb 29.marta joks
D kā jau parasti mammu klausa tikai ar 1 ausi, ar otru klausa mūziku vai vispār neklausa, t.i. paralēli domā savas domas un tikai ik pa laikam kko piebilst, lai mamma nepadomātu, ka netiek uzklausīta..
tātad arī šodien mamma kautko stāsta, bet D uztver tikai to, ka kaut kas kaut kur ir aizgājis uz teātri, tāpēc mammai kaut kas nav jādara un viņa sēž mājās. kāmēr D ēd brokasti saruna (lasi- mammas monologs) turpinās..
pēc kādas pusstundas D apjautājas:

D: ā, tad tie tavi bērni ir tajā teātrī un tāpēc tev nav jābūt darbā?
Mamma: (iepleš milzu acis)
D: Nu tāpēc tu neesi tagad bērnudārzā, ja?
Mamma: (joprojām šoka stāvoklī)
D: ā, šodien ir sestdiena, vai ne?
Mamma: ārprāts, nebiedē mani šitā!!!
nav taču vēl 1. aprīlis!




(hehe, čau mammu! re kā es tevi..netīšām;D)