★★★
Kad esi piekusis salt
Nomaini savas sirds saplīsušo sildītāju
Pret kādu ielāpu siltu
Domas,smagas kā akmens,
Met nost no pleciem
Un krauj necaursitamā mūrī sev apkārt
Kļūsti staltāks par briedi
Samiedz acis un raugies gaismā
Zīmē vabolītes uz māju sienām Vaļņu ielā
Mērc kājas nebeidzamā maigumā,
Skudrupītē vai Daugavā
Uzvelc Vectēva rūtaino flaneļa kreklu,
Nāģeni un zaļus gumijniekus
Nomazgā logus un skumjas izberz no acīm
Esi stiprs un klausi,kas sacīts..
/DH/