Satiksimies ķengurkabatā.
Es jau kādu laiciņu smilkstu par to, ka ļoti gribu mājās. Jau atkal ir pagājis mēnesis, kopš pēdējo reizi tur biju. Un pirms tam arī mēnesi nebiju bijusi. Labi, ka man vēl ir Skudras piemiņas skrāpējumi uz rokām, tādi visnotaļ dekoratīvi, viņai labi sanācis. Brīžiem sailgojos arī pēc galvaspilsētas. Vairāk gan pēc tās iemītniekiem. Tagad paceļ roku visi tie, kas nav satikuši mani jau 2 mēnešus! Tagad tie, kas 3 mēnešus! Bet tagad tie, ar kuriem neesam satikušies vairāk kā pusgadu! Čau arī tiem, kurus nekad neesmu satikusi, bet kuri tomēr izlasīja kā es viņiem saku čau :)