dorotija un direktore
Kādu dienu ciemojos pie tētiņa Kleitaunas prof.vid.skolā, kur viņš vada galdniek.darbnīcu. Visi skolnieki ir prom, stundas beigušās. Kamēr tētis trin asmeņus, es stāstu viņam visādus pekstiņus. Tā lūk mēs tur runājamies, un es stāstu kaut ko, kas ietver sevī ļoti skaļu un izteiksmīgu "čau, vecā miesa!" izsaucienu tieši brīdī, kad pa durvīm ienāk Kleitaunas prof.vid.skolas Direktore.. (Dorotija piesarkst un knapi turās, lai neļautu izlauzties pamatīgai smieklu lēkmei, Direktore ļoti korekti izliekas, ka neko tādu īpašu nav dzirdējusi;)