Atļaušos atreferēt savu sarunu ar draudzeni. Runājām par to, kā ir ar skaudību, vai tā mums ko nodara. Ja gribam būt māņticīgi tad jau laikam labāk turēt mēli aiz zobiem un nestāstīt citiem, cik labi mums iet. Jo īpaši šoreiz gāja runa par pretējo dzimumu. Cik bieži mēs savā laimes sajūtā un rozā brillēs spējam saskatīt single draudzenes acu skatienu, kad stāstam par romantisko randiņu? Šos skatienus pamanu aizvien biežāk un aizvien mazāk stāstu. Pienāks diena,kad nestāstīšu nemaz. Mana draudzene atzina, ka pēc šādām sarunām nez kādēļ attiecībās vienmēr kaut kas noiet greizi. varētu jau teikt tikai sagadīšanās, bet tad kādēļ tik bieži?

Un tad es aizdomājos pavisam tāli un neloģiski, vai mēs varam noskaust arī pašas sevi, lidinoties fantāziju tālēs? Izsapņot to,ko tik ļoti vēlētos, to ,ko labi zinam, ka nedabūsim. Vai ir tā,ka sapņojot un idzīvojot dzīvi fantāzijā 10 minūtes pirms miega, mēs to nozogam realitātei?

jautājums jautājuma galā...

Stacija. Rimi. Kase. Gaidu rindā un pirms manis sieviete ap 40 pērk savu pudeli vīna. Kad pārdevēja latviski pasaka cenu, pudeles īpašniece pārjautā, gan ne latvju melē, bet gan angliski. Pārdevēja atbild krieviski...

Tas nozīmē to,ka latvijā krivu valodu varētu sākt uzskatīt kā svešvalodu vai tomēr to, ka pastāv uzskats, ka visi taču runā krieviski?

Dīvainā kārtā mans egoisms izpaužas dažkārt citiem nelabvēlīgi. Es dusmojos uz citiem, kaut gan vajadzētu pašai uz sevi, jo viņu uzvedību esmu izsaukusi es ar savējo. Kādēļ tad pārmetu otram kaut ko... sasodīts, jātiek no šīm sajūtām vaļā. Ar dusmām jau nekas uz priekšu nekustēsies dzīvē.

Tas par attiecībām vispār, ne tikai sieviešu via vīriešu.

Kāds kaifs staigāt kailai pa dzīvokli,kurš ir otrajā stāvā un kuram visi aizskari vaļā! ES ESMU DZĪVA - lūk sajūtas!

Sievietes ir greizsirdīgas būtnes un ne tikai uz saviem vīriešiem, bet arī dzan uz savām draudzenēm, jeb citām sievietēm, ar kurām sazinās, lai socializētos (dažas pat tikai ķeksīša pēc to dara, bet par to citreiz)... greizsirdība uz citām sievietēm ne reti noved pie pakaļskriešanas, it īpaši to var attiecināt uz to, kā atrast vīrieti (iespējams tas strādā arī vīriešu frontē). Paziņa atrada savu otro pusi čatā, es ar metos iekšā un čatoju uz nebēdu, cita klubā iepazinās, nu ko? ballēsimies, tb, ptfu, nīksim pie bāra letes ar izmisīgu skatienu, nolaimējās kādai ar ārzemnieku aiz robežām, ok, emigrējam. Ka tik dabūt, ka tik kaut kā neatpalikt un visiem izrādīt,ka ir. No malas skatoties uz šīm sievietēm/meitenēm šķiet, ka viņas pat īsti nezina, ko vēlas, zin, ka vajag radījumu ar pautiem, jo tā tak tam būtu jābūt. Varbūt vispirms ir vērts apskatīties uz sevi, sakārtot sevi un tad ļauties un atrast savu personīgo ceļu pie MR ĪSTĀ un VIENĪGĀ. Cita cilvēka dzīvota dzīve nav dzīve. Un varbūt dažkārt vienkārši nedaudz piemirst to vājprātīgo vēlmi atrast kādu, jo šķiet, ka tieši tas izsmisums vīrieti atbaida un sievieti pašu padara samākslotu.

Šķiet es varētu būt viena no dīvainākajām bijušajām draudzenēm. Citu bijušo draudzeņu vidū savu ex nenolieku ne par drausmīgu izturēšanos, ne par stulbiem jokiem, ne par mazu locekli. Nekādi nesaprotu,kur viņas to visu viņā saskatījušas? Un te nu es aizdomājos, vai es esmu vīriešu idealizētāja vai arī citām dāmām patīk vīriešus padarīt maziņus un melnus...

ne viens, ne otrs :)

Šīsdienas pārdomu temats ir vecāki vīrieši. Kas liek sievietei saieties ar vīrieti, kas ir par viņu 20, 30 gadus vecāks? Vai vispār ir kas tāds kas to nosaka? Man šķiet, sievietes var iedalīt kādās 3 grupās attiecībā uz šo : 1. vīlušās savās attiecībās līdz šim ar saviem esošajiem vīriešiem, vai nu otrajām pusēm vai to pašu tēvu un domā, ka vecāks vīrietis spēs to visu labot. Un es nesaku,ka nespēs, bieži vien šis spriedums šķiet pareizs. nr2. intelektuāli un garīgi attīstījušās pārāk strauji un attiecībā uz vīrieti liek tik daudz prasību, ka vidusmēra vienaudzis nespēj to piepildīt un vīrietis ar dzīves bagāžu to ir spējīgāks celt. Racionāli, ne? nr. 3. šeit man varētu dauzdi nepiekrist... sievietes ar genētisku vēlmi pēc vīrieša gados, tādas kurām nav iemesla neptikt vienaudžiem, bet tomēr vilinošāks liekas dzīvi izbaudijušais. Vai arī pie šīs sadaļas varētu iedalīties abu iepriekšējo kombinācija.

Tu varētu būt kopā ar vecāku?

Vīrieša trūkums organismā, līdz izmisuma pakāpei. gribu tagad un tūlīt. Bet ne vienmēr var dabūt to, ko grib, vai ne? Pat dabonams vīrietis nav spējīgs izlīst no mājas, bet vaina jau laikam manī, ka nepasaku tieši ko gribu. Inteliģence? Kautrība? kas?

Graužu šokolādi un domāju kādos murgos atkal esmu iepinusies. Brīvas meičas statuss laikam ož pa gabalu... Esmu iepazinusies ar savu kaimiņu, tā pavisam nejauši, bet šķiet,ka viņš pavisam tīši. Pusis atklāts un tieši acīs pateica, ka es viņam patīku :) it kā jau jauki apzināties, ka tu simpatizē kādam. Tikai šoreiz es šaubos pavisam muļķīgu iemeslu dēļ, viņš ir mana bijušā draugs kā izrādās un pie tam mans kaimiņš un es nemaz nezinu, vai vēlos kaut ko. Laikam vajag mirkli sev un būšanai vienai...

hello!!!
mani vēl kāds atceras? es cibiņu esmu pavisam aizmirsusi. Ierakos darbā, projektos un attiecībās. Kuram gan ir interesanti lasīt saldas ziņas par lamīgu sievieti, kurai ir fantastisks vīrietis. Nu lūk. Nav vairs. Nonācām pie secinājuma, ka esam izgājuši savu riņķa danci un kļuvuši par draugiem. Šīs ir pirmās attiecības, uz kurām atskatoties neredzu neko sliktu. Parasti jau ir tā, ka izšķiras un tad var zākāt visādiem vārdiem viņus, šoreiz tā nav. Strange feeling. Ir pagājis kāds laiciņš, tiešām laiciņš, pāris dienas. Bet esmu jau apradusi pie domas, ka man viņš būs draugs, pie tam super draugs, šaubos vai mūsu attiecības būs sliktākas kā pirms gada, tieši otrādi. Pozitīvi ne? Pilnīgi riebjas :D

kas notiek tālāk? šķiet esmu mainījusies vai pēc iespējas ātrāk vēlos sadziedēt visas brūces. Ir plāksteris ... pievilcīgs sportists uz šķiršanās robežas. Nekad neesmu satikusi tik tiešu vīrieti... nu redzēsim

haha, dzīve sit augstu vilni! esmu satikusi supervīrieti!!!!! palaimējās, hihi

šodienas doma- atiecību formulējums. Vecā labā patiesība, ka cilvēki ir dažādi, mani noveda pie publiska jautājuma Jums. Kurā brīdī 2 cilvēki tiek uzkstatīti par pāri?

Kādu brīsniņu atpakaļ jau izvērsās diskusija par šo ... ir daži ģeniālie, kas konkrēti pajautā "būsi mana gf?" vai tml., daži jau kauc, ka ir kopā pēc kopīgām pusdienām, citi pēc pirmā skūpsta, citi saka, ka ir brīvi mūžam :)

liekam punktus uz i. Šķiet vajadzēja laiku,lai tiktu galā ar trijsturiem. Ir pielikts punkts, liekas, ka viss ir galā :) esmu palikusi pie viena. Un tagad liekas, ka citas simpātijas bija tikai māni, lai sevi apmānītu un būtu iemesls aizbēgt, jo joprojām baidos no kā nopietnāka, baidos pieļaut vecās kļūdas.

sīkumi tik daudz ko nosaka. Esmu pārāk prasīga pret viņiem, gribu, lai visi ir ideāli bet nav, tam seko vilšanās un atvieglojumi dažos jautājumos. Migla zūd no mana prāta :D

Vakarnakts bija jauka. It kā nekas īpašs, bet mana sirdsapziņa darbojas ne pa jokam... Sajūta kā spēlējot divās frontēs, it kā krāpjot, bet no loģikas viedokļa - es tak neko TĀDU nedaru (joprojām iet runa par manām ģeometrijas muļķībām). Mani ne ar vienu nesaista attiecības, tikai draudzība, kuru dažkārt var pārprast, kad iešaujas kāds flirts pa vidu. No Marka puses tas dažkārt ir tik uzkrītoši, ka es nemāku reāgēt, laikam jau nemāku, jo nezinu, ko no viņa vēlos un nezinu vai vispār vēlos, jo blakus ir arī otrs un viņi abi ir debešķīgi, ideāli un vispār... ekhh, es laikam esmu nelabojama. Jā un tas jaukums, ar ko es iesāku, ir sms un zvanu jūra, abi paralēli un abi uztarucas kas un kā ar mani. Jūtos nelāgi, ka man tādi jaukie ir divi.

Es esmu profesionāle mīlas trijstūru būšanās! Muļķības! es tikai māku tādos iekulties. Nav atrisināts iepriekšējais ģeometrijas uzdevums, kad esmu iekūlusies jaunā... pēc ilga laika esmu nedaudz iemīlējusies, kas varbūt ir par smagu teikts, ir simpātija...

Labākais draugs aizrāva uz pasācienu, kurā iepazīstināja ar savu labu draugu, štimmēja. Šķiet tas bija pirms divām nedēļām,kopš tās reizes vēl pāris reizes trijatā esam izklaidējušies, ne es, ne viņa draugs neslēpjam savas simpātijas, bet te nu ir brīnums - ilgus gadus uzticīgais draugs sāk uzvesties kā dīvainuma iemeisojums, pēkšņi par citiem vīriešiem , respektīvi, savu draugu tiek izteiktas dzēlīgas piezīmes, mūsu sarunas tiek pārtrauktas vai uzmesta lūpa kā piecgadīgam puišelim.

Jaukīga situācija! damn

šķiet, ka viens no lielākajiem triecieniem, kas varetu būt vīrietim ir darba zaudējums. Ja tevi atlaiž un ne jau krīzes dēļ. Arī darba attiecības katram savas, šīs visnotal interesantas. Priekšniece gana spoža personība, lai jaunie padotie ietekmētos no viņas ne pa jokam, konkrētais personāžs dievina viņas dzīves filozofiju un cenšas to kopēt, grib līdzīgu dzīvi. Dzīve par ko iet runa, ir Jūrmalā. Kad jautāju iemeslus, kādēļ tur, atbilde bija ka tur ir visi bagātie, ka tur ir kristāli un lexus un slavenības un un un...(protams ir skaidrs, ka tur dzīvo arī tadi paši ļautiņi kā Rīgā vai Liepājā) un te tev vienā brīdī atsūta sms, kurā teikts, ka tu esi atlaists. Tādam cilvēkam, kam sapnis ir būt tur būt un bik varbūt nedzīvot reālajā dzīvē ir dzīves sabrukums. Un ko es varu darīt, kā viņa draugs? Bezspēks. Tas būtu tāpat kā mierināt bērnu, kuram atņemtas visas rotaļlietas, šķiet.

Nu lūk, es vienmēr (gandrīz) esmu izvairījusies no dāvanām puišiem,bet šoreiz man nav kur sprukt. KO man dāvināt vārda dienā labam draugam? Palīgā!!!!


( par to gandrīz )

šitas jau ir bijis kkur un to noteikti vesels bars ir darījis un tas bišķi ir no tīņu sērijas... bet mani tas interesē: kā reagētu vīrietis,ja viņam pielēktu klāt sveša meitene uz ielas un noskūpstītu? nekad neesmu to darījusi, bet doma ap to šodien grozījās :P

Manai enerģijai ir robežas kā izrādās... es ceru,ka 5.dienu pēc kārtas mani neizvilks no mājas, es vnk vairs nespēju!uhhh