vai, vai. strādājot dienu dienā plecu pie pleca ar korejiešim, zinu ka NEKAD neviens šīs rases pārstāvs nespēs mani pievilināt. Viņiem domāšana pilnīgi galīgi ačgārna. un vispār viņi.. ai :)

Par to vizuālo līdzību lasīju kaut kādu grāmatu nesen. Tur bija pasaules pazīstamo pāru pierādījumi Gan par vizuālo līdzību (attalums starp acīm, attālums no mutes līdz degunam, u.t.t.) un vēl par to, ka otrs variants, ka piesaista tie, kas atgādina mammu vai tēti, vai kādu citu tuvu cilvēku no bērnības. Izturīgākās esot tās vizuālās līdzības attiecības, jo cilvēks atrodot pats sevi.
Taču, man šķiet, visi pāri, kas ilgi ir kopā, paliek līdzīgi. Vismaz mīmika, izturēšanās, žesti... tā kā pie tā var piestrādāt :)

Mani vairāk interesē, kas liek tai "ak dievs cik labi" sajūtai pēkšņi tā ņemt un pazust?