Krāpšanā jau nav vainīgs tas, kuru krāpj. Cilvēks var būt ideāls partneris - mīlošs, uzmanīgs, rūpīgs, vienkārši tam, kurš krāpj, ir vajadzīgs kas cits, un ne vienmēr tas ir labāks par apkrāpto.

Tādas man sestdienas rīta domas.
Un laiks dziedē visu... Tāpat kā visu var piedot.

[Es nezinu, vai esmu krāpta. Gribētos ticēt, ka ne, bet nevienam jau šajā pasaulē uzticēties nevar.
Galvenais ir mirklis, ko pavadām kopā, jo tieši tad ir labi. Abiem.]