Ai, cik šīs lietas kļūst garlaicīgas, pat nezinu, vai vērts rakstīt. Bet nu labi.
Tā kā vakar (es minu) uzņēmu aptuveni 3000 kal un jutos briesmīgi, un neļāvu sev nekādā gadījumā vemt. Ķermenim ir jāsaprot sekas šādai rīcībai. Tā es nebiju, tiešām nebiju sen, sen, sen darījusi, tā pārēdusies. Stulbene. Bet nu neko. Šodien, savukārt, uzņemu maz, precīzi nezinu, bet domāju, ka ap 1000 kal lai kompensētu.

Man riebjas šis scenārijs, jo tas tik stipri atgādina vecos, pretīgos laikus. Tāpēc man rīt ir jāēd atkal normāli, un jāatceras ierobežot sevi, vienā ēdien-reizē ideālais variants 300, ja neizdodas, tad 400, un ne vairāk. Savādāk sākās neatgriezeniska pār-rīšanās.