zila dūmaka manī atspīd
esmu zila debess mala, kas ūdenī paspīd
esmu mākoņa mala, kas tev virs galvas peld.
es vējā šūpojos un kokos ālējos
ātri nozūdu un aiz stūra tevi vēroju
es gribu būt tik klusa kā klusums
tik nemanāma kā visums
gribu tavās domās paslēpties
tavos vārdos iegulties
gribu līdz ar tumsu sapnī ievelties
līdz ar nakti tavā spilvenā pārvērsties
tev blakus klusi pažūžot
līdz ar rītu tevi samīļot
par rītausmu zaļā pļavā pārtapt
par sauli tavā takā būt
tevi sildīt ,uzlūkojot tev tikai smaidīt
debesīs spīdēt ,lai būtu pirmā zvaigzne, ko lūkojoties mani