lēni rit laika lāses
pār logiem pār ielām
pār cilvēku galvām
lēni kūst ilgu kāpnes
ar minūtēm ar domu dzirkstelēm
lēni es eju un domās dzīvoju
es skrienu un pie Tevis lidoju
es ņemu spārnus un sev klāt līmēju
savu dzīvi par debesu ceļu būvēju
es dzīvoju sapnī
eksistēju tikai domu mirklī
es aukstu aukstu paceļos
un dziļi zemē ietriecos