#dzejoļi# ([info]bubuciic) rakstīja,
@ 2003-07-14 11:41:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Starp ziliem ielu putekļiem un baltām logu rūtīm
paliek soļi ieti peld gājēju rēgi kautkur manīti
ejot, minot šo taku var sajust
domātās domas, izjustās sāpes izjust
kā papīra lelle jūtos reizēm ejot
citu acu skatieniem priekšā esot
reizēm liekas, ka izkust spētu
ir dienas, kad esmu par tālu
par tālu no visiem par tālu no sevis
ir reizes, kad varu izjust, cilvēku sāpes
visu sajust, sajust tavas domas, tavus vārdus
visu pasauli ar vienu elpas vilcienu sajust
pasaules mala ,kur beidzas mana vara
leens saulriets un leeni austosha saule
viss jau ir pateikts novītusi ir mana roze
smuki kaltušas lapas un noliekusies galva
ar vienu acu skatienu savu
spēju izdzedzināt tavu tēlu
ar domu, ko vakaros gulēt ejot raidu
es spēju izzust, pasauli nebijušu iztēlot
es varu, es zinu, ka varu
varu būt, kas vēlos, paveikt to, ko gribu
zelta kamols kautkur ritinās
pelēkās ielas par krāšņām pārvēršās
tu austi virs zemes paceļoties gaisti
es ar roku visu izdzēšu
pasauli par nebijušu pārtaisu
lieku gabalu pie gabala
nu te ir mana kārotā pasaule
tu nāc, jo reiz tu nāksi
tu būsi un reiz būsi
salda melodija skan un zūd mūža meži
viss reiz pārvēršās reiz nāk un atkal pieceļās
jo Tu nāc

(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?