bezdomis
Tu izrāvi man sirdi
savas kājas slapjā sniegā mērcot
Tu aizdzini man mieru
manā logā savu dvašu dvešot
Tu ievedi mani tumsā
aizslaukot man ceļu,
padarot mani aklu
sabraucot mani dzīvu
Un es tagad tumsā tupu
klusējot raugoties ceļā
un es tagad gaidu
brīnumu meklējot ellē
ceļā kur palikušas snigotas pēdas
es meklēju vēju
dzīvē kur iestājusies tumsa
es gaidu, kad ausīs mana saule