Nu es tagad tā kā būtu studente. To var apliecināt arī mana LU studentu apliecība, uz kuras starp citu man ir īpatnējs... sauksim to par "smaidu" (nu bildē) :)
Man patīk tas, ko man tur stāsta, kā man to stāsta un kur man to stāsta. Tagad varu normāli koncentrēties uz savām ģēlām, jo tā neziņa ir pazudusi. Vienīgais, kas man liek aizdomāties (nevis uztrauc) ir tā lieta par grāmatām. Nevaru saņemties aiziet beidzot uz to bibliotēku, tāpat jau viss būs izķerts :D
Un karrrroč, kkā velk uz nedarbiem :P