Neirožu spēļu laukums

Saldais miegs liek rītu sagaidīt pietiekami mundriem, un to izbaudot, apbruņojamies ar vietējo maizi, augļiem un olīvām, un mērojam ceļu ārpus pilsētas, lai atkal sāktu stopēt. Pa ceļam nākas noņemties ar sešotni uzbāzīgu bērneļu, kas par no zāles izlocītiem dzīvnieciņiem vēlas dirhamus pāris eiro apmērā. Vienu tādu jau Tarzāns mums bez maksas ir iedāvinājis, vairāk mums noteikti nevajag.( GPS joprojām atsakās komunicēt ar satelītiem. )

Pa šaurajiem zigzaga veida kalnu celiņiem pāris stundas tiekam kārtīgi pametāti. Es izteiku vien ar smeldzošu muguru un miega badu, kamēr daļa vietējo aktīvi dīrā āžus un pa starpai piemin visvareno.

( Pārlieku nodarbināts ar domām par miegu, necenšos pastiprināti pievērst uzmanību aiz logu esošajai kalnu ainavai )