Neirožu spēļu laukums

Tas tā, lai vairāk nerastos jautājumi, like - kāpēc tu esi veģetārietis? etc. Viss ir daudz vienkāršāk nekā varētu šķist, tam nav nekāda sakara ar veselīgu dzīvesveidu, svara nomešanu - like wtf, bet tā reiz man jautāja -, ne arī no nespējas paraudzīties uz kārtīgi neizceptu, asiņainu steiku. Tas ir morāles jautājums, kādas - manas. Es vienkārši nevēlos nogalināt. Viss. Protams, saprotu, ka tas ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt manu veselību (Es tāpēc attiecīgu vielu uzņemšana aizstāju ar citiem ieguves ceļiem. Nav runa par ķīmiski sintezētu vitamīnu štopēšanu, bet vispār ne par to tagad runa).

Netaisos nodarboties ar propagandu, like - cilvēks patiesībā ir dzimis veģetārietis, bet novirzījies no pareizā ceļa, un tamlīdzīgu bulšitu. Nav cilvēks nekāds dzimis zālēdājs, standarta visēdājs šams ir. Bet šeit, manuprāt, ir runa par tevis kā indivīda izvēlēs brīvības morālu atbildību (Sevis priekšā, bet tas nav jāsaprot kā absolūta, absurda relatīvisma slavinājums). Mēģinājums tikt vaļā no daļas iedzimto instinktu un centieni nonākt pie jebkādas brīvas gribas. Tas vai tas ir labi vai slikti, vai galu galā - pretdabiski - ir cits jautājums. Kā būtne ar morāles izjūtu esmu pieņēmis lēmumu nenogalināt, bet vai mans ķermenis(tas gan ir tas pats es - bet izjūtu līmenī cilvēks nodala "sevi"(apziņu) no sava ķermeņa; principā jau absurdi, ja apziņa ir ķermeņa produkts vai daļa)ir spējīgs to pieņemt, ir cits jautājums. Savā ziņā priekš "apziņas" pārtikšana no gaļas ir atavisms,taču, lai nenobeigtu pirmo, veco ēzeli nākas barot ar aizstājējiem, jo šams jau tā vienkārši nevar atteikties.