brookings - [entries|archive|friends|userinfo]
brookings

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 2nd, 2017|09:08 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:March 3rd, 2017 - 12:48 am
(Link)
''Un?''
'' ja viņus nevienam nevajadzētu (kā dabas resursu industrijā)?''

Un tas, ka nav tādas atsevišķas ekonomiskas sistēmas ''based on natural resources'', jo šie resursi tiek iegūti ar industrijā strādājošo cilvēku rokām. Bez šiem cilvēkiem resursa īpašnieks nevar tos realizēt, bet tas nekā nekorelē ar šo cilvēku ''vērtīgumu'' darba devēja acīs. Tāpēc jau mums bija ''džungļu kapitālisms''.
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:March 3rd, 2017 - 09:36 am
(Link)
Jā, protams. Tāpēc, ka industrijā vajag tikai X cilvēkus, bet valstī ir X*miljons == ir vienmēr no kā paņemt jaunus cilvēkus.

Savukārt tur, kur nevar sēdēt uz gāzes vai naftas adatas, "resurss" ar kuru vara var iegūt sev labumus, ir izkliedētāks cilvēkos.

Tev ir nevis X cilvēki kuri tev nodrošina 90% bagātības un miljons * X, kuri ražo kopsummā 10% no tā, kas valstij ienāk, bet gan miljoni X, kuri katrs ražo nelielu daļiņu.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:March 3rd, 2017 - 12:41 pm
(Link)
Es vienkārši to neredzu realitātē. Latvijā nav dabas resursu un mēs neko neražojam. Tajā pašā laikā pēc cilvēkiem pakalpojumu sfērā nav tik liela pieprasījuma tā vai tā, vismaz skatoties uz nabadzības sliekšņa algām un darba ņēmēju niecīgo ''leverage'' attiecībā pret darba devēju.
Varbūt es vienkārši pārprotu kādu tavu punktu.
[User Picture]
From:[info]begemots
Date:March 3rd, 2017 - 09:57 pm
(Link)
Es īsti laikam nepiekristu. Atvainojos, varbūt nedaudz nesakarīgi, bet:

Dabas resursa lomu mums pilda ES fondi patlaban.
Un pašvaldības/valsts iestādes bieži vien uztver tām iekrītošo naudu (gan ES fondus, gan budžeta) kā dabas resursu.

par tām nabadzības sliekšņa algām ... tur kaut kā jāskatās, kas ar ko līmējas kopā.
oficiālajā statistikā, es domāju, algas ir zemākas nekā realitātē, jo daudz kur tomēr maksā naļikā.

visādā ziņā tīri tā "on anecdotal level" mans personiskais iespaids ir, ka auto skaits vismaz Rīgā ir pēdējos 2 gados dubultojies. no bada uzpūšas cilvēki laikam.

un darba devēji visu laiku sūdzas, ka nav, kas strādā.

savukārt par "leverage", jā. vēsturiski PSRS laikos izrūnītās arodbiedrības, kuras pēcpadomju gaisotnē bieži vien vēl saglabā pensijas kundzīšu dvaku, kuras, vienīgais, ko spēj, ir par biedru naudām organizēt biedriem ceļojumus uz brālīgām republikām... kārtīgas arodbiedrības mums te pietrūkst.

bet citādi, ciktāl cilvēkam ir oficiāls līgums, darba devējam ar viņu ir dieeezgan jāņemās. tas, ka darbinieki baidās dot darba devējam pa muti par cūcībām ir drīzāk audzināšanas rezultāts, nekā kaut kāda iedzimta sistēmas sastāvdaļa.


un tas kā valsts un valdība reaģē uz cilvēku sūdzībām, protams, ir ik pa brīdim gaismas gadu atpaliekoši no R-eiropas. Bet tomēr mums tas atbildības līmenis ir drusku augstāks nekā nekāds. Tas pats gadījums ar VDEĀK nupatās, kur Zīvers(?) iesniedza atlūgumu -- nav arī tā, ka ir galīgs bespreģels.