Es īsti laikam nepiekristu. Atvainojos, varbūt nedaudz nesakarīgi, bet:

Dabas resursa lomu mums pilda ES fondi patlaban.
Un pašvaldības/valsts iestādes bieži vien uztver tām iekrītošo naudu (gan ES fondus, gan budžeta) kā dabas resursu.

par tām nabadzības sliekšņa algām ... tur kaut kā jāskatās, kas ar ko līmējas kopā.
oficiālajā statistikā, es domāju, algas ir zemākas nekā realitātē, jo daudz kur tomēr maksā naļikā.

visādā ziņā tīri tā "on anecdotal level" mans personiskais iespaids ir, ka auto skaits vismaz Rīgā ir pēdējos 2 gados dubultojies. no bada uzpūšas cilvēki laikam.

un darba devēji visu laiku sūdzas, ka nav, kas strādā.

savukārt par "leverage", jā. vēsturiski PSRS laikos izrūnītās arodbiedrības, kuras pēcpadomju gaisotnē bieži vien vēl saglabā pensijas kundzīšu dvaku, kuras, vienīgais, ko spēj, ir par biedru naudām organizēt biedriem ceļojumus uz brālīgām republikām... kārtīgas arodbiedrības mums te pietrūkst.

bet citādi, ciktāl cilvēkam ir oficiāls līgums, darba devējam ar viņu ir dieeezgan jāņemās. tas, ka darbinieki baidās dot darba devējam pa muti par cūcībām ir drīzāk audzināšanas rezultāts, nekā kaut kāda iedzimta sistēmas sastāvdaļa.


un tas kā valsts un valdība reaģē uz cilvēku sūdzībām, protams, ir ik pa brīdim gaismas gadu atpaliekoši no R-eiropas. Bet tomēr mums tas atbildības līmenis ir drusku augstāks nekā nekāds. Tas pats gadījums ar VDEĀK nupatās, kur Zīvers(?) iesniedza atlūgumu -- nav arī tā, ka ir galīgs bespreģels.

(Reply to this) (Parent)