Jā, bet tur jau tā nianse ir tajā, ka ir jūtama tā daļa, kas referendumā pavilkās uz fuck you signāla došanu Eiropas globālbirokrātu sistēmai, nevis uz tiešām izsvērtu viedokli. Viņus, protams, brexit aģitātori sakacināja, uzspēlējot uz trāpīgākajām emociju stīgām, bet, kad mēnešos pēc balsojuma bilde iezimējās skaidrāka (kaut vai tas, ka nav jau īsti nekādu solīto 350 miljonu, ko pēkšņi pēc brexita novirzīt valsts veslības sistēmai), tad daļa sāka apjēgt, ka tomēr ir atkal jau manipulēti un apjāti, atkal jau upuri tieši tām pašām polittehnikām, pret ko patiesībā balsoja. Protams, ir pamatīga daļa, kas to domāja nopietni, un tos es varu cienīt, jo īpaši, ka viņi tagad ir visstulbākajā situācijā, jo viņu viedokli draud vienkārši aizmirst, izlikties, ka tāda nav bijis. Bet man šķiet, ka viņu nav vairākums un pat ne puse, tas 50:50 tomēr ir apstākļu sakritība, kad patiesībā balso par kaut ko citu nekā to, kas rakstīts referenduma jautājumā.

Līdzīgi ir tagad Amerikā. Ir ļoti daudz sistēmā vīlušos un izbesītu cilvēku, kas redz, kāda Hilarija ir establišmenta kuce, un viņiem sirdsapziņa saka, ka par tādu nevar balsot, jo pietiek, apnicis, un tāpēc ņem un izvēlas Trampu - ne jau tāpēc, ka viņš nāktu ar konstruktīviem piedāvājumiem, kā ko darīt, vienkārši kā fuck you, es šitos glumos pērkamos pidarasus vairs nevaru atbalstīt, re ku džeks, kas vismaz runā skaidri. Ja Tramps uzvarēs, Amerikai pēc tam būs tādas pašas paģiras kā britiem pēc referenduma. Jā, parādījām, ka sistēma besī, bet eu, paga, nav tomēr tas, ko īstenībā gribējām. Es neticu, ka hipotētiskā atkārtotā brexit referendumā šobrīd būtu jebkas tuvs 50:50, es domāju, ka būtu stabils vairākums par palikšanu. Es varu kļūdīties, jo skatos pavisam no malas, bet tāda man sajūta, redzot pēcreferenduma atbalsis internetos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet tieši tāpat, spēlējot uz emocijām, tu mēģini pierādīt, ka cilvēki tagad ir mainījuši savas domas, lai gan nav nekā tāda, kas par to liecinātu.

Protams, ir cilvēki, kas maina domas, tādi vienmēr ir. Tad nu mēdiji viņus atrod, parāda, intervē, citē. Bet cik liels ir viņu skaits? Vai tiešām tas ir ievērojams?

Jo šobrīd parastajam strādniekam pēc Breksita balsojuma sakarā ar zemāku mārciņas kursu dzīve ir tikai uzlabojusies. Lielāks eksports, mazāks bezdarbs utt. Nav piepildījušās “baiļu operācijas” ļaunie pareģojumi. Dzīve iet tālāk.

Protams, ilgtermiņā Breksits, ja tāds notiks, būs nelabvēlīgs ekonomikai. Bet tā jau ir cita runa. Un naudas maisi, baņķeri un mēdiji, kas atrodas viņu kontrolē, zaudēs visvairāk, tāpēc arī viņi tagad tā ārdās.

(Reply to this) (Parent)