es nekad neesmu sapratusi, kā jārīkojas tajās situācijās, kad tas riebīgais emociju vārgums padara sirdi par želeju, liekot tai tirināties pie katras vēsmiņas.
tas ir tāpat kā spēlēt spēli, kurā zaudē tas, kurš pirmais no diviem sasmaidās.
un kas ir muļķīgāk, sakostiem zobiem turēt staltu stāju vai izplūstot smaidā atklāt želeju , kas ir milzīgi nepatīkami vārīga patiesība manī.

drausmīgi drausmīgi