šovakar man veltīja vienu dzejoli


trakā lapsa trakā lapsa
kāpēc mūsu sētā nāc?
tumšā meža vientulībā
aptumšojies ir tavs prāts.

 zemenes mums zodz no dobes
liec tās savā maisiņā
drēbju skapjos medī kodes
rītā mazā gaismiņā

mūsu akā samet dilles
vecmāmiņai kājā kod
paslēp tēta lasāmbrilles
un neviens tās neatrod

piezvani pa telefonu
rej un ņaudi šņāc un krāc
ko mums darīt tavā labā
lai tev atkal mierīgs prāts?

(kārlis vērdiņš)