ou jē es modos 2 un tagad ir pāri 4, teorētiski man jāmostās ir 6:30, no mājas jāiziet ne vēlāk kā 7:07, no manas pamošanās līdz iziešanai ir tieši tik ilgs laiks, lai es varētu sevi pierunāt vispār kaut kur iet, tāpēc es bieži kavēju.
un kas tad mums te ir ?! nekā man nav. tā ir mana lielā problēma - es nespēju normāli funkcionēt, nespēju savākties, es kavēju darbus un mans vienīgais attaisnojums esmu es pati. kaut kā pilnībā ir atlaidušies grozīši, viss tek pāri malām un es esmu nekam nederīgs darbinieks pati sev. Es nespēju domāt un darīt, es nespēju domāt radoši un kur nu vēl darīt. kurš pie tā visa ir vainīgs ?! es es es. man vajag mentālu restaurāciju.
ir īstais brīdis rakstīt madarai, jo man ir aizdomas, ka līdz ar viņas aizbraukšanu manas lapiņas ir sākušas novīst un sabirt uz grīdas, līdzīgi kā to dara mammas eņģeļtaures blakus istabā,gatavojoties ziemai.

man jūs tik ļoti pietrūkst

manas vienīgās cerības uz pārziemošanu guļ slimnīcā, yn mana sirsniņa ar viņu vienā palātā.
būs labi, es savākšos