malishka maja

man ir viena sasodīti gara diena, kuru es pat necenšos padarīt īsāku, tieši pretēji es šobrīd peldu zupas krūzē, jo tajā esošā kafija ir manī, es zinu, ka mans organisms mani noteikti ienīst par to, kā es pret viņu izturos, bet šodien es viņu aizvedu pavingrot un pastaipīties - tas ir diezgan labi

runājot par zupas krūzēm un mani - es jau kādu laiciņu mājās visu dzeru no zupas krūzēm, pārsvarā tās ir tējas, pārsvarā tieši zaļās tējas. īstenībā es pat atceros, kā tas sākās, tas sākās pirms kādiem trim gadiem un man to nodarīja elīna kelle (jā krabīt), jo vienmēr pēc ballītēm viņa man vārīja karkadē tēju lielajā zupas krūzē, man pat ir bildes kā pierādījumi, un tad es pie tā tik ļoti pieradu, ka joprojām netieku no tā vaļā. Vispār ar to apjomiņu ir tā interesanti, bet es atceros, ka pirms gandrīz pusotra gada es diezgan nesapratos ar augustu šajā jautājumā, jo viņam tas īsti nepatika. Viņa viedoklis bija tāds, ka kvaltātei ir jābūt pāri kvantitātei un vispār, ka tēju no zupas krūzēm neviens nedzer, tēja ir jābauda mazās devās kā končiņas. Principā es viņam piekritu, es viņam tik ļoti piekritu, ka vienu brīdi pat centos pārtraukt lielo krūžu fetišu, diemžēl kvalitāte pazuda diezgan ātri un es atkal atgriezos pie lielajām krūzēm, kurās slīcināt domas.