bezmiegs nožmiegs.
un vispār jūtos diezgan līdzīgi. nesaprotu, kur tas laiks paliek. ļoti ilgi nevaru neko saņemties darīt, bet kad saņemos, tad jau ir sakrājies tik daudz, ka visa gribēšana pazūd un iestājas maza paniciņa un pēc tam tāda trula vienaldzība. ceru no šī nejaukā vāveres riteņa ātrāk tikt laukā.