pagaidām vēl jūtos kā "izmesta no laivas"

pilnīgi neiekļaujos tajā sasodīti stilīgajā sabiedrībā, kurā viss ir aprēķināts tā, lai neviens nekad nebūt labāks par nevienu, nemitīga bezjēdzīga  savstarpēja sacensība

pat tāda kā divkosība, jo aiz visa , šķiet, slēpjas kāda viltība

un tu nevari zināt kurā brīdī un kurš teikums tevi iegāzīs

jauna vide, jauni cilvēki, jauns virziens

šobrīd godīgi sakot man tas viss riebjas, tas mani nespēj ietekmēt un aizraut

es nesaprotu, ko no manis gaida un ko es drīkstu gaidīt no visa šī pasākuma kopumā.

un vēl - reizi pa reizei man gribas kliegt , ka :" Nauda Tevi Nepadara Bagātu, KRETĪN!"

Laikam jau es dzīvoju joprojām kaut kādā starpposmā. Tikai pārmaiņas pagaidām vēl neko nav mainījušas. Un es vaktēju sevi, neļaujot krist izmisušās komunikācijās ar jebko.

viss ir tuvu