kaut kā nav

nav kā vajag.

ejot pa ielu notiek bladāc

un un un...

toties ir tik patīkami atgulties parkā uz soliņa un izbaudīt siltumnīcas efekta piespēlēto pavasara karstumiņu

... tad atkal ieskriet dienā un sasniegt īpašo zīmējuma statusu

bet cilvēki samērā bieži pārsteidzas attiecībā uz mani
un arī kļūdās

vai arī pārprot

nogurums un miegainums vajā mani ik uz soļa
es esmu tā nogulējusi savu sprandu, ka man nākas apsvērt iespēju atbrīvoties no stieņa kunga tajā, jo tas kļūs aiz vien sāpīgāk un iekaist ar vien vairāk.


drīz būs maijs :)