ziniet skatīt pasauli bez brillēm ir visai mokoši. man sāp acis un sāp galva.
nav vairs tas aizsargslānis, kas atstaro visas nevēlamās gaismas un cilvēku sliktās domas, kas aizsargā mani pret visiem nevēlamajiem skatieniem un ļauj man jūs nedaudz apmānīt noslēpjoties aiz atspīdumiem
esmu pārāk pieradusi pie šīs caurspīdīgās nedabīgās aizsardzības

atradināsimies

bet viss pamazām nokārtojas
tiešām
pa īsto
un man galvā ir daudz domu  -  izdomu
tik daudz, ka es varu sēdēt ar domīgu sejas izteiksmi un iedomāties kaut ko neiedomājamu.

balts ir gaiši melns un melns ir tumši balts

tēja
caur cilpiņu
                   un tas viss kas bijis ir arī nebijis
jo neviens nekad