Ārā smird pēc lietainas dienas un visiem pretīmnākošajiem cilvēkiem ir sarkanmelni kosmiska paskata apavi. Nopietni. Nevienas citas krāsas, tikai sarkans un melns. (Varbūt visi lēnā garā kļūst par gotiem?)

Grāmata, ko lasu sāk beidzot kļūt pārāk ačgārna un ir pienācis tas mirklis, kad es gribu teikt: "Hlīn, tu kļūsi pārāk pārspīlēts, es tevi vairs nemīlu, bērniņ!"
Visu dienu dzeru kafiju, cerot, ka tā izpildīs tai doto, maģisko uzdevumu uzlabot šo dienu.


Ā, un vēl! Ja es kaut ko pūstu uz sienām, tad šodien tas noteikti būtu uzraksts "Pagaršo savas čuras, cilvēk, un tad čurā!" Bez īpašas nozīmes, vienkārši tizli.