laukos gāja feini. paldies par to jāsaka galvenokārt anetei.
atgriežoties rīgā, tā, protams, riebjas.

bet vilcienā edgaram bija skumja balss. labsirdīgi skumja. visādas atmiņas prātā.




nezinu. ar visu to, ka vispār tur. skumjas nelielas.
kaut kā iznāk tagad vienai sēdēt un klausīties smashing pumpkins.
tāda diena, kad es atceros.
un laikam esmu nogurusi no/dēļ vēja. auksti un gribas mīļu džemperi.