man šķiet-
varētu teikt- cerība mirst pēdējā. bet tas būtu banāli un nodrāzti. cerība mirst tad, kad mēs tai ļaujam mirt. nav cerības- nav īsti jēgas. un tā jau cilvēks ir iekārtots, ka vienmēr cer, ka būs labāk, būs skaistāk un būs jaukāk. nedrīkst tam ļaut ienākt pārāk ļoti dzīvē- šādu kļūdu tik bieži pieļauj cilvēki, ka vemt gribas. piemēram, vīrs sit sievu, bet viņa neko nedara- tikai naivi un svēti tic tam, ka būs labāk. cer.
labi, varbūt nav labākais piemērs, bet ļoti spilkti parāda to, ka cerība var dot daudz laba, bet arī slikta. un vispār es šajā vēlā nakts stundā saputrojos savā sakāmajā. :)