apvilkusi zeltītas kurpes sešdesmit astoņus gadus vecā sieviete katru vakaru mēroja ceļu no pļavniekiem līdz rīgas centram. 3 autobuss. pazīstami šoferi, kuri sveicina saucot vārdā novecojušo skaistumu. ceļamērķis ir bārs "alekss"- tur apgrozas viņai līdzīgie. cilvēki, kuri sasnieguši nožēlojamu pakāpi savā alkoholiķa dzīvē. tur viņa dejo, dzied, plivina rūpīgi pielīmētās skropstas un dzer sliktas kvalitātes dzērveņu šņabi. sarkana, no modes sen jau izgājusi, kokteiļkleita. zem tērpa nošļukušas, krunkainas krūtis, tās cenšas saturēt izdilis krūšturis. bet dāma augstu paceltu skatienu un tādu pašapziņu, kāda piemīt tikai daudzpieredzējušām draiskulēm riņķo pa niecīgo dejas placi dažādu veču pavadījumā. veču, kuri smird pēc dažādu točku lēta spirta. tāds ir katrs izzudušā skaistuma vakars.
dienā viņa ir pārdevēja pļavnieku RIMI veikalā. rāma un paklausīga.
manas sievietes vecmāmiņa.