šodien, ejot mājās no skolas, gāju garām nelielam parkam- kurā šādā dienas stundā neviens nerādās. bet tur bija gan kāds cilvēks- vīrietis nebija liela auguma, neizskatījās arī, ka būtu spēcīgs. visdrīzāk viņa fizioloģija atgādināja tipiska ofisa klerka augumu. par spīti tam šis vīrelis cītīgi un apņēmīgi parka malā raka bedri, kura atgādināja kapavietu. es ieinteresēta apstājos un centos saredzēt ko vairāk. pēkšņi vīrietis pagriezās un es ieraudzīju man pazīstamu seju- tas bija nesen iepazītais ostins. pārbijies viņš skatījās man acīs un bailes izķēmoja sārto seju. atpazinis mani, puisis nomierinājās un atkal sāka sūroties (tātad viņš gaužas arī skaidrā prātā būdams), ka darbā tagad visi satraucas par viktora pazušanu, policija meklē līķi. viņam esot bail izbijušā kolēģa mirstīgās atliekas atstāt savā dārzā, tamdēļ tagad viktors atdusēšoties šajā parkā.
tagad, ejot garām šim parkam, vienmēr varēšu sasveicināties ar vīrieti, kurš mira peldbaseinā.



izlēmu, ka jums tas ir jāzin.