jā, bet kā kurā situācijā.
ar tēvu dažbrīd ir jautri, dažbrīd nožēlojami.
šoreiz bija jautri skatīties uz to kā viņš cenšas klausīties un izlikties, ka viņu interesē manis stāstītais. bet vienu mirkli pārņēma kolosālas skumjas, jo atkal iedomājos par to cik viņš un viss ir nožēlojams(es pat varētu teikt, ka mīlu emocijas).
lieki teikt, ka beigās, sapratis to, ka ir slikts aktieris un esmu pamanījusi, ka viņu mana dzīve īpaši nemaz neinteresē, viņš iedeva man naudu- lai nopērkot es sev kaut ko. ak, šī atpirkšanās.