Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

Skipped Back 240

March 26th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Rit Darbs no Mājām trešā ceturtdiena.
Šodien biju veikalā!
Piedzīvojums, jo vakar es tik vien kā mišuku iznesu.
Nebiju domājusi, ka man patīk cilvēki. Es taisni vai ļoti mīlu visus mūsu cilvēkus, latviešus, krievus, ukraiņus, žīdus un čigānus, ebrejus un romus, nu visus, kas mums te ir.
Gribas visus apskaut un teikt labus vārdus. Sāku uztraukties, ka tikai viņiem kas nenotiek.
Sociāli distancējos, parunāju ar aptiekāri pa gabalu, gumijas cimdu nav, paracetamola nav, roku dezinfekcijas līdzekļa nav. Toties brīnišķīgi parunājām.
Vēl parunāju ar zivju veikala īpašnieku, iepriekš sociāli distancēti atbildīgi izlaižot no veikala kundzi ar sunīti. Nopirku zivis, un brīnišķīgi parunājām.
Tagad domāju, ka iešu pēc džina un tonika.
Bļanna uzsēdināja uz domas par džintoniku.

March 24th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Pilni sociālie tīkliņi ar visādiem veidiem, kā sevi nodarbināt Kovīdija apstākļos. Kurš dzied. Kurš glezno. Kurš trenē trusi. Kurš mācās mjanmiešu valodu.
Nu man darba apjoms nav samazinājies, bieži nepaspēju paēst un padzerties, bļin. Kur nu cēl izmazgāt podu.
Un tad vēl skolnieks grib pusdienas!

Sagadīšanās!? Nedomāju vis!
Slikta karma? Domāju gan! :D

March 23rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Izgājšnedēļ veikalā brīdi pastāvēju pie preses stenda. Tur bija palicies pēdējais žurnāla Astroloģija 2020. vai kaut kā tā eksemplārs. Izdots 2019.g decembrī, em. Nu, es protams, vislabāko nodomu vadīta pašķirstīju. Žurkas gads būšot izaicinājums.
Jā, nu nevar noliegt. Gluži tāpat kā čigāniete prasti pareģi liktetenīgo slaido brunetu.
Tomēr ar Austrālijas ugungrēku un pandēmiju paredzēšanu astroloģijas guru bijis tā pašvakāk.
Es ceru, ka jūsu decembra izdevumos Mistērija, Citāda Pasaule vai Ko Ķirzakcilvēki Tev Nestāsta ir pilns visu kataklizmu prognoze visā krāšņumā....

March 19th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Aiz pārskatīšanās esmu nopirkusi tualetes papīru (piedodiet, atkal jau par to) ar Smaržu. Smarža aizdomīgi atgādina Smaku.
Viena Smakas komponente pat atgādina to šķidrumu, ko nopirku kurmju atbaidīšanai, un kura baidot kurmjus no lidlaukiem un golfa laukumiem.
Kopš pagājušā rudens man daudz kas atgādina kurmju atbaidāmo šķidrumu; manuprāt tam piemīt poliSmaka.

March 16th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Nevarēju saprast, kas laukā tik savāds.
Lidmašīnas nelido. Agrāk taisni vai spietoja pār mūsu māju. Tagad klusums.

March 14th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Rīts, kad Star FM (!) spēlē the Cure Love song!

March 13th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Mani interesē tāda praktiska lieta - ko nosaka koronas analīzēs? Vīrusa genoma klātbūtni vai antivielas?

March 12th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Notiek arī labais. Vai jūs zinājāt, ka Helio tv ir tāds kanāls Kamīns?
Nu tad, lūk, HelioTv ir tāds kanāls, kurā rāda, kā kamīnā deg uguns.
Ja tev nav kamīna IRLā, sēdi un skaties telekamīnā. Kamīns, ja tā padomā, bija agrāko laiku cilvēku televīzija. Ugunskurā vispār var visu nakti skatīties.
Un tad man mājās atkal var redzēt kanālu 3 mini. Es izsaku pieņēmumu, ka tas domāts bērniem, jo tur vakaros rāda aizmigušu spilventiņu un spēlē šūpuļdziesmiņu. Visu laiku. Spēlē. Spēlē vienu un to pašu motīvu.

March 10th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Man gan nav covīds 19, bet cita sērga, pašizolējos, varu strādāt no mājām un tecināt puņķus bez liecinieku klātbūtnes. Šorīt domāju, ka gals klāt, galva sāp, kakls sāp, deguns ciet, viss ciet. Nu ļoti slikti, ļoti slikti.
Aizgāju uz aptieku.Tur, tādus kā mani ieraugot, visi pašķiras kā Sarkanā jūra Mozus priekšā, un es izeju kā soliste Gatves dejā.
Nopirku armijas zāles Actifed. Elpošana atgriezās, toties sāka klabēt motors un reibt galva. Nu slikti. Bet salīdzinot ar Bubļikovu, protams, viss čikeniekos.

March 3rd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Notiek arī šis tas labs. Piemājas lielveikalā strādā kasiere ar skaistu vārdu -Jukiko. Viņa ir laipna un izveicīga, un ne pa visam neizskatās japāniska.

February 2nd, 2020

Add to Memories Tell A Friend
Starp citu, priecīgu Murkšķa dienu, dārgā draudze!

January 31st, 2020

Black celebration

Add to Memories Tell A Friend
Pirmdiena-piektdiena bija kopumā baisāka par visu manu dzīvi. Vispār man gribas sarauties kamoliņā klusā kaktiņā, apsegties ar asti un pīkstēt, bet mēs esam diža cilts, lai arī maziņi un tukli, mēs gulēsim lepni zvaigznītē, dzersim mājās esošo alkoholu (nekā daudz jau nav) un rīsim Barona ielas virtuļus.

January 26th, 2020

Es jau sen to biju pelnījusi...gandrīz 1.janvāris!

Add to Memories Tell A Friend
...nedarīt gandrīz neko, gulēt līdz vienpadsmitiem, lasīt ēdienu receptes internetā, cept ķirbi (viņš tak pats cepas, tas nav nekāds darbs!), domāt par plāniem pašai safabricēt falafeļus mājas apstākļos.
Man garšo falafeļi (drīkst, es izrunāšu ar mīksto ļ un vīriešu dzimtē, jo tā izklausās velnišķīgāk!), bet man šķiet, ka tas ir baigi grūti.
Nav ko smieties, man reiz sensenos laikos bija kolēģis vecpuisis. Viņam garšoja griķīši, bet viņš nemācēja tos pagatavot. Sēžam darba ēdnīcā, ēdam griķus, vecpuisis saka, ļoti garšīgi tie griķi, gribētos mājās pagatavot, bet es jau nemācēšu, tas laikam grūti.
Vispār man vajadzētu tīrīt māju, bet es negribu.
Labāk izlasīšu kaut ko interesantu, bet nevajadzīgu. Aizvakar, piemēram, izdzēru alu Žatecký Gus, kuru kāds bija atstiepis, un noskaidroju, kur atrodas Žateka vai varbūt Žateca (Saaz vāciski) un ko tur dara. Maza jauka pilsētiņa ar alusbrūzi un kaut kādiem slaveniem apiņiem.

January 21st, 2020

Patiesība ir tur

Add to Memories Tell A Friend
Jūzera hotai bērnības sapnis man atgādināja manu otro slavenāko sapni (manā sapņu topā), vispār jau es tikai saku, ka tas bija sapnis. Patiesībā jau man likās, ka īstenība.
Viss bija tā - man bija kādi 3 gadi. Bija vakars, un visa ģimene, mamma, papus, māsa un mana auklīte sēdēja pie TV. Jā, man bija auklīte kā aristokrātu ģimenēs. Es sēdēju auklītei klēpī un liecos atmuguriski atpakaļ,kā jau bērni mēdz darīt, auklīte turēja mani aiz rokām. Šitā ačgārni skatoties, redzēju, kā no māsas istabas, kurai durvis bija ap stūri, man ar ķepu māj melna, smaidīga lapsa, paslējusies divkājās, šķelmīgais purns un viena mājošā priekšķepa ķepa pabāzts ap stūri, ar otru priekšķepu lapsa turējās pie stenderes, kā cilvēks, kuras lūr, bet negrib, ka viņu kāds pamana. Es arī skaidri zināju, ka neviens pieaugušais lapsu neredz, tikai es.
Diena bija pavisam dīvaina, jo tās pašas dienas pēcpusdienā es uz virtuves 3.stāva palodzes jau biju redzējusi pelēku lauku kaķi, kurš skatījās iekšā pa logu.
Es pēc tam vienmēr visiem stāstīju, ka tas un tas notika tajā dienā, kad kaķītis skatījās pa logu un melna lapsa man māja.
Šo īsfilmu es varu attīt nakts vidū, viss kā vakar, bilde, skaņa, sajūtas.

January 11th, 2020

Dienas prieks Nr. 12.

Add to Memories Tell A Friend
Alus Tirgus pārdevējs novēlēja klientam - bomzīgam vecītim - pudeļu lasītājam veiksmi darbā!

January 5th, 2020

Dienas prieks Nr 5

Add to Memories Tell A Friend
Zemesrieksti horvātu valodā ir "kikiriki". Vismaz tā rakstīts uz Sante graudu pārslu pakas.

January 3rd, 2020

Dienas prieks Nr 3

Add to Memories Tell A Friend
https://www.delfi.lv/news/national/politics/aizkraukle-uz-balkona-dedzina-cekus-kaimini-izsauc-ugunsdzesejus.d?id=51764597
Aizkraukle! Es vienmēr esmu zinājusi, ka tā ir īpaša.

January 2nd, 2020

Kā bija

Add to Memories Tell A Friend
Pilnīgi iespējams, ka katram ir kāds jocīgais un intīmais ēdiens vai našķis. Nu tāds, kas nav mammas kotletes, kuras ir vispār ārpus kategorijām, un arī ne Ilmas tantes rosols vai pīrāgi. 
Mana mamma, piemēram, atceras, ka viņas bērnībā bērniem vismīļākais bija tas mīklas gabaliņš, kas, pankūkas cepot, uzlija uz plīts un tur izcepās. Tas bijis krutāks par penkokiem. Un tad no abras pēdējo kriksīti maizes mīklas arī cepa uz plīts malas, to deva bērniem, un tam pat bija savs vārds. Mūsu KaimiņAndžs, piemēram, ir bijis ieslodzījuma vietās (es to saku droši, jo tas nav noslēpums, KaimiņAndžs to arī neslēpj, līdz ar to es nekādi neceļu viņam neslavu) un no tiem laikiem viņam kārums esot baltmaize, apkaisīta ar cukuru. Klāt pasniedz cukurūdeni. Es, piemēram, bērnībā biju slimīgs bērns. Ar ko tikai es neslimoju. Vispirms ar angīnu. Tad angīnas izskaušanas procesā es dabūju nieru kaiti un tiku slimnīcā. Es neaceros, vai vispirms bija nierukaites slimnīca vai mandeļu raušanas slimnīca, bet abas bija diezgan briesmīgas. Bet uz šīm slimnīcām man nesa visādus gardumus, kurus citādi nevarēja dabūt.  Granātābolu. Un tad es jutos ļoti īpaša. Kopš tā laika granātābols man ir īpašais slimnieku ēdiens.
Kad tiku laukā no nieru slimnīcas, man laikam bija diēta.  Mamma man deva baltmaizi ar skābo krējumu virsū. Bet bez sāls, jo diēta.
Maizi nesa tajos mezglotajos tīkliņos ar lielajām acīm, kur vienā pusē laukā līda loki, otrā,  ja palaimējās, noplūktas vistas kāja ar visiem nagiem. Šos tīkliņus ar produktiem un arī baltmaizi mamma kā jau daudzas padomju mammas veda trolejbusā vai nesa no  Rajona veikala, tur tagad atradas Zoobode, starp citu. Maizi tad mamma nedaudz apsvilināja pie gāzes liesmas,  tīri dezinfekcijas nolūkos, gadījumam, ja maize transportā būtu bružājusies gar svešiem dibeniem (tie ir mammas vārdi, es to neizdomāju). Tad nu manai krējuma maizītei bija nedaudz nosvilusi garoziņa, un tas garšoja labi. 

December 31st, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Izcepu savus pirmos pīrādziņus ar puraviem.
Garšīgi. Es kādu gadu neēdu gaļu tā speciāli, tā ir mana Vecgada atzīšanās.
Bet es joprojām gatavoju gaļēdājiem cepešus.
Powered by Sviesta Ciba