Neko daudz neteikšu, vienīgi to, ka biju aizņēmusies no radinieka pilnīgi nelietotu sapieru lāpstiņu, ar ko nedaudz parakt, un tā nu kopā ar jūzeri bļannu ejot nedaudz parakt, izrādījās, ka lāpstiņa, atrodoties manā mugursomā pārgājiena stāvoklī bija salūzusi (!). Tas, protams, slikti, jo kur gan man ņemt sapieru lāpstu radiniekam, bet no otras puses - Zelta Maliņa - varbūt mēs izglābām kādu teorētisku militāru operāciju, jo, iedomājieties, citplanētiešu iebrucēji jau pietuvojušies Mazajai Juglai, 5. sapieru rota cenšas ierakties zemē, bet lāpstas salūzušas.
Es atcerējos vairākus gadus seno sapierlāpstu iepirkuma skandālu, kur militāro iepirkumu centrs bija par zemāko cenu iepirkuši Ķīnas Tautas Republikas lāpstas par trīspiesnt, kuras salūza pirmajā dienā. Varbūt mūsu lāpsta bija no šīs ķīniešu sabotieru partijas.
Tad vēl garāžā, kas ir smuka un sausa Rīgas garāža, bija iedzīvojusies žurka. Mums jau iepriekš likās, ka mums ir žurka, bet viņa labi slēpās. Tad nu žurka tur patiešām bija, un ne tikai nodevās nevainīgai žurkas esmei, bet arī apgrauza un piekakāja mūsu ābolus.
Ābolus nācās izmest, kas, protams, slikti, bet no otras puses - Zelta Maliņa- žurka sadirsa mums ābolus, bet mēs viņai visus Ziemassvētkus, jo žurkai tagad Ziemīši garāžā tikai ar smaržīgām eļļām, svecēm un žiguļa riepām.
