Božena Chodunska

Kapos ir tādi mazi balti taurenīši, kas lidinās tumšajās alejās, krīt peļķēs, līp gājējiem matos un pie mēteļiem, vēl oktobra beigās, kad sniegs nāk kopā ar lietu, un tas viss klājas uz vēl nenobirušām lapām un lapu kaudzēm, un piemineklīšiem un pieminekļiem un aizmirstām un pusaizmirstām kopiņām, un dažās izgaismotajās alejās deg dzeltenas laternas, kamēr citi celiņi ir patumši, un godprātīgi velosipēdisti ar lukturīšiem cienīgi un lēnīgi iznirst no tiem kā dziļūdens zivis, kamēr pilnīgi tumšie ļautiņi bez jebkādiem gaismas avotiem paslīd garām kā rēgi, kas tie varbūt arī ir.