Božena Chodunska

Jūzera hotai bērnības sapnis man atgādināja manu otro slavenāko sapni (manā sapņu topā), vispār jau es tikai saku, ka tas bija sapnis. Patiesībā jau man likās, ka īstenība.
Viss bija tā - man bija kādi 3 gadi. Bija vakars, un visa ģimene, mamma, papus, māsa un mana auklīte sēdēja pie TV. Jā, man bija auklīte kā aristokrātu ģimenēs. Es sēdēju auklītei klēpī un liecos atmuguriski atpakaļ,kā jau bērni mēdz darīt, auklīte turēja mani aiz rokām. Šitā ačgārni skatoties, redzēju, kā no māsas istabas, kurai durvis bija ap stūri, man ar ķepu māj melna, smaidīga lapsa, paslējusies divkājās, šķelmīgais purns un viena mājošā priekšķepa ķepa pabāzts ap stūri, ar otru priekšķepu lapsa turējās pie stenderes, kā cilvēks, kuras lūr, bet negrib, ka viņu kāds pamana. Es arī skaidri zināju, ka neviens pieaugušais lapsu neredz, tikai es.
Diena bija pavisam dīvaina, jo tās pašas dienas pēcpusdienā es uz virtuves 3.stāva palodzes jau biju redzējusi pelēku lauku kaķi, kurš skatījās iekšā pa logu.
Es pēc tam vienmēr visiem stāstīju, ka tas un tas notika tajā dienā, kad kaķītis skatījās pa logu un melna lapsa man māja.
Šo īsfilmu es varu attīt nakts vidū, viss kā vakar, bilde, skaņa, sajūtas.