Božena Chodunska

Emka. Blaķene. Un es.

bozena

5/11/11 11:49 pm

Vai man ir stāsts par blaķeni? Nu protams, man ir stāsts par blaķeni. Vēl man ir puspudele vīna un Līžbete no klaviatūras nodzīta gulēt (Lai arī šņāca un pretojās, un stāsta vēl, ka bērniņi esot mīļi!). Ja es sāku ielaist sevišķi daudz kļūdu, man jābeidz vīnot. Blakusvāģi mani piemeklē ar karmisku neatlaidību. Espat sacītu - manā totēmā ir blakusvāģis. Pirmām kārtām papum bija EMKa. Emku papum nopirka vecaistēvs, saukts arī par ģedušku. Un tad papus ar EMKU bija pirmais puisis mazpilsētā. Ģeduškam pašam arī bija Emka, ar kuru viņš brauca darīšanās un bitēs. Bitēs - ai mīn, viņš bija drusku bitenieks. Man ir arī bildes (pag, jāsameklē tikai), kur papus iz motocikla veras dzimtenes ārēs, ar pilnām tiesībām - proti - papus bija un pēc pārliecības ir mērnieks. Tātad papum bija EMKA, Blaķene un tad viņš sastapa Mammu, un viņam bija jau trīs svarīgas vienības. Ar to EMKU viņs, lēšot no chronikām, nobraukāja gadus divdesmit kopumā. Kad parādījos es, arī mani pārvadāja blaķenē. Bez bērnu sēdeklīša un ķiveres, ja gribam būt precīzi. Mani iebāza blaķenē un apsedza ar to ... nu pārklāju, tā ka ārā palika tikai deguns. Ja vajadzēja pārvietot māsu, arī viņu iebāza blaķenē. Tad EMKU pārdeva un mēs bijām šķirtas daudzus gadus. Nākamā karmiskā tikšanās ar blakusvāģi bija īsa, bet zīmīga - kāzās (manās tobiš) jauno pāri no dzimtsarakstu nodaļas pavadīja divi biedri armijas Emkās. Zosis gāgināja, meitas atskatījās.
Pēc neilga laika mēs ar blakusvāģa Emku sastapāmies vēlreiz, kad būdama cienījamā grūtniecības stāvoklī ap 5. mēnesi nolēmu pavizināties pa lauku ceļiem. Pilots nenovaldīja spēkratu un es ar visu grūtniecību ielidoju visai tālās mežrozēs. Nu mēs ar Līžbeti tātad ielidojām tajās mežrozēs. Pretstatā seriāliem vienīgās sekas neticamā kārtā bija galvas sasitums (mans), kā arī neglīts kājas apsvilums (arī mans) paie Emkas izpūtēja, ko var redzēt vēl šobaltdien, ja labi ieskatās.
Dažreiz domāju, kā tas tā gadījās, ko es tur līdu...

• Tu saki?
• Raksti droši

• kuminjsh

  5/12/11 07:52 am

  

  Kruta! EMKa - tas ir kruta!
  Manam tēvam arī bija EMKa, bet tikai bez blakusvāģa un pirms manas dzimšanas. Kad viņš iegādājās Ģimeni, tad nopirka arī Iž-Jupiķer (gaiši zilu), ar kuru arī braukāja gadus 20, kad tas nobeidzās, tad nopirka SARKANU Iž-Jupiķeru, ar kuru brauca līdz pat savai saslimšanai, tb gadus 15. Un jā, ar zilā Jupīķera blakusvāģi man ir saistītas vislabākās atmiņas. :)

  • Reply
  • Thread

  • nova

    5/12/11 08:34 am

    

    pievienojos IŽ-Jupitjer blakusvāģī braucēju komandai... bet neesmu pārliecināta, ka celšanās plkst.5, lai pēc tam 2 h, zobus klabinot, blakusvāģī brauktu uz mežu lasīt mellenes, ir manas jaukākās atmiņas

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • kuminjsh

      5/12/11 08:55 am

      

      Nu bet romantika!;D

      • Reply
      • Parent

• petrovichs

  5/12/11 08:21 am

  

  :)
  snorke arī savulaik bija lielisks stāstiņš par piedzīvojumiem ar blaķeni. Varbūt var atrast vēl dažus un izdot "Blaķeņu stāstiņus"? :)

  • Reply

• nova

  5/12/11 09:27 am

  

  nemaz ar nesmej, šeku, kad ar vecāko dēlu bijām pie psihologa ar zināmām uzvedības problēmām, dakters ilgi jo ilgi blenza uz puikas zīmējumu un tad paziņoja, ka es šim esot ko dikti nodarījusi pāri PRENATĀLAJĀ periodā (tb, vēl šim vēderā esot), odnako, ar vēderu blakusvāģī kratījusies nebiju un absintu dzērusi arī ne, tā ka nezinu līdz šim brīdim, kas tas tāds bijis, bet joki mazi anīvej!

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    5/12/11 09:35 am

    

    Tad man skaidrs, ka tas viss tāpēc, ka es Līžbetei esmu nodarījusi pāri prenatālajā periodā. Iekratījusi mūs abas mežrozēs.

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • nova

      5/12/11 09:40 am

      

      nu re, un uzreiz vieglāk;)

      • Reply
      • Parent

• antuanete

  5/12/11 10:08 am

  

  Manai māmiņai arī bija visādi piedzīvojumi ar Blaķeni, sākot ar kratīšanos uz neskaitāmām makšķerēšanas reizēm (tēvs tāds paķerts makšķernieks - visai ģimenei mežā jākaujas ar odiem, kamēr Ģimenes Galva liek gruntenes) un beidzot ar episku lidojumu pļavā - māmiņa bija laikam uz sēdekļa aizmugurē, vecmāmiņa blaķenē ar zīdaini rokās, kuru lidojuma brīdī paspēja aizsviest patālāk, lai mocis neuzkrīt virsū. Visi dzīvi un veseli :)

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    5/12/11 10:15 am

    

    Nu man laikam līdzīgi bija ar tām mežrozēm. Mocis ar blaķeni ir grūtāk vadāms kā bezblaķenes tāds pats, jo ir pulka nestabilāks un prasa augstu pilotāžu līkumos un uz grantsceļiem.

    • Reply
    • Parent

• w_

  5/12/11 12:07 pm

  man brālēnam bija dienesta urāls (ja pareizi atceros), ar blaķeni, piedziņu uz blaķenes riteni un atpakaļgaitu! un kā viņš brauca pa meža grāvjiem, tādā lenķī, ka blaķene būtu uzkritusi viņam virsū, ja ne blaķenes kardāns..
  man tagad ir kawasaki, bez blaķenes un bez atpakaļgaitas.. laikam bērnības trauma..

  • Reply