![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Cilvēks lietojot tikai dažus nožēlojamus procentus sava potenciāla, tas tā kā būtu skaidrs, un es te apsvēru, kas būtu tās visu svarīgākās iemaņas, kuras būtu vērts iegūt kādā nebūt reālistiskā ceļā, piemēram, ja:
a) mūs sekmīgi trāpa zibens;
b) mēs nokļūstam vienā vannā ar ieslēgtu tosteri;
c) mēs izdarām kādu pakalpojumu zelta zivtiņai un iegūstam trīs vēlēšanās;
d) izgandarīja džinu un arī iegūstam kādu vēlēšanos;
e) nonākam saskarē ar ārpuszemes civilizācijām un iegūstam Pārdabisku Spēju;
f) nonākam saskarē ar kādiem nebūt pesteļiem un iegūstam Pārdabisku Spēju;
g) nonākam saskarē ar Augstāko Saprātu un iegūstam Pārdabisku Spēju.
Tad nu lūk, tiesas piesēdētāju kungi, es pielēmu, ka visvajadzīgākā Pārdabiskā Spēja būtu nevis iespēt trīs orgasmus pēc kārtas pusstundas laikā vai pārvērst sūdus zeltā (kas pašas par sevi ir jaukas un augsti slavējamas spējas, protama lieta!), bet gan spēja teleportēties uz Mājām vai citu ērtu mītnes vietu, kad vien sirds vēlas (tautas rakstniecībā to pazīst kā "Gūlbīti, Gūlbīti, Kustini Kājiņas" fenomenu). Iedomājieties tikai, burvīgs saviesīgs vakars, koktēļi, garneļmaizītes, kuluāru sarunas vai atkal vecozaķu rauts, kur krūšturi tiek vīcināti pa gaisiem un dejas uz bāru letēm...vai atkal darbā, kas mūs pilnībā apmierina, atdedzinām pusnakts eļļu, bet te... ļoti sagribas mājās un savā gultā, ka vai apsē kāp. Un tad mēs sakām "Gūlbīti, Gūlbīti, Kustini Kājiņas" un parammm... mājās esam visā savā godībā.
a) mūs sekmīgi trāpa zibens;
b) mēs nokļūstam vienā vannā ar ieslēgtu tosteri;
c) mēs izdarām kādu pakalpojumu zelta zivtiņai un iegūstam trīs vēlēšanās;
d) izgandarīja džinu un arī iegūstam kādu vēlēšanos;
e) nonākam saskarē ar ārpuszemes civilizācijām un iegūstam Pārdabisku Spēju;
f) nonākam saskarē ar kādiem nebūt pesteļiem un iegūstam Pārdabisku Spēju;
g) nonākam saskarē ar Augstāko Saprātu un iegūstam Pārdabisku Spēju.
Tad nu lūk, tiesas piesēdētāju kungi, es pielēmu, ka visvajadzīgākā Pārdabiskā Spēja būtu nevis iespēt trīs orgasmus pēc kārtas pusstundas laikā vai pārvērst sūdus zeltā (kas pašas par sevi ir jaukas un augsti slavējamas spējas, protama lieta!), bet gan spēja teleportēties uz Mājām vai citu ērtu mītnes vietu, kad vien sirds vēlas (tautas rakstniecībā to pazīst kā "Gūlbīti, Gūlbīti, Kustini Kājiņas" fenomenu). Iedomājieties tikai, burvīgs saviesīgs vakars, koktēļi, garneļmaizītes, kuluāru sarunas vai atkal vecozaķu rauts, kur krūšturi tiek vīcināti pa gaisiem un dejas uz bāru letēm...vai atkal darbā, kas mūs pilnībā apmierina, atdedzinām pusnakts eļļu, bet te... ļoti sagribas mājās un savā gultā, ka vai apsē kāp. Un tad mēs sakām "Gūlbīti, Gūlbīti, Kustini Kājiņas" un parammm... mājās esam visā savā godībā.
Varētu jau paļauties uz zinātni, bet tie liekēži joprojām nejēdz pat ziepes izgudrot, kas acīs nekostu, ko no viņiem var gribēt. Atliek tikai eilieni, tie šķiet ticamāki.